Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem
saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās
reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies Ministru kabinets.
Valdība šodien ārkārtas sēdē izskatīja Finanšu
ministrijas (FM) sagatavoto Valsts apdraudējuma sakarā ar Covid-19 izplatību un
tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu.
Attiecībā uz dīkstāves pabalstu izmaksu likumprojekts
paredz, ka to izmaksās arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas, 9.jūnija, bet
līdz 30.jūnijam.
No regulējuma izriet, ka Covid-19 krīzē skartajam
nodokļu maksātājam būs tiesības līdz šā gada 30.decembrim pieteikties nodokļu
samaksas termiņa pagarinājumam. Pašvaldībām šogad ir tiesības noteikt citus
nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.
Likumprojekts arī paredz, ka iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (IIN) maksātājs par 2020.taksācijas gadu neveic IIN avansa maksājumus
no saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests (VID)
atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu, kas
uzrādīta PVN deklarācijā.
Likumprojektā ir arī saglabāti nosacījumi, kas ļauj
Covid-19 skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares līdz gada beigām
pieteikties esošajiem krīzes atbalsta instrumentiem, ko administrē
“Attīstības finanšu institūcija Altum”.
Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās
ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības
apgrozījums būs samazinājies par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar 2019.gada
attiecīgo periodu, pašvaldība būs tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumu
kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu
resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem.
Tāpat pēc ārkārtējās situācijas beigām spēkā
saglabāsies atļauja ar interneta starpniecību tirgot alkoholiskos dzērienus.
Līdz gada beigām valsts un pašvaldību iestādes varēs
atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un
nodibinājumus no nomas maksas vai piemērot nomas maksas samazinājumu.
Līdz gada beigām būs arī spēkā iepriekš pieņemtie
grozījumi Darba likumā, kas atļauj padziļinātās sadarbības programmas
dalībniekam samazināt darbiniekam noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no
darbiniekam izmaksājamās algas.
Tāpat spēkā būs VID tiesības publiski skaidrot, kāpēc
atsevišķos gadījumos VID atteicis valsts atbalsta piešķiršanu.
No likumprojekta izriet, ka reliģiskajām savienībām
(baznīcām) neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas sabiedriskā labuma
organizāciju reģistrā, līdz gada beigām varēs ierīkot ziedojumu telefonu.
Savukārt noņemt transportlīdzekli no uzskaites,
pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, varēs līdz šā gada
9.septembrim.
Likumprojekts paredz, ka no valsts atbalsta saņēmēju
loka tiks izslēgtas ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu
apvienības.
Vienlaikus Ministru kabinets varēs noteikt citus
atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā
līdz 9.jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija.
Foto: pixabay.com
