Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, epidemioloģisku aizdomu
gadījumā uz personu joprojām varētu attiecināt klātienes darba vai mācību
ierobežojumus, liecina ceturtdienas valdības sēdē atbalstītais likumprojekts.
Ar izmaiņām Epidemioloģiskās drošības likumā tiktu
noteikts, ka arī pēc ārkārtējās situācijas nepieciešamības gadījumā var ne
tikai ierobežot vai aizliegt kāda profesionālo darbību, bet arī ierobežot vai
apturēt personu piedalīšanos mācību procesā.
Kā skaidro attiecīgo likuma normu izstrādātāji,
Covid-19 radītā ārkārtējā situācija ir parādījusi to, ka arī personai, kura
neslimo ar Covid-19 vai citu infekcijas slimību, kā arī nav Covid-19
kontaktpersona, tomēr var rasties nepieciešamība noteikt darba vai izglītošanās
ierobežojumus. Šajā gadījumā tiek runāts par personām, kuras ārkārtējās
situācijas laikā ieradās no ārzemēm, jo pastāvēja epidemioloģiski pamatotas
aizdomas, ka šīs personas uzturējās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos
un tādēļ tām bija iespēja inficēties.
Vienlaikus bīstamas infekcijas slimības gadījumā
kontaktpersonas vai personas, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas
aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos, varēs
nodarbināt tikai attālināti.
Ar šīm izmaiņām, rodoties sabiedrības veselības
apdraudējumam infekcijas slimības izplatīšanās gadījumā, būtu iespējams noteikt
stingrākas prasības tām personām, kuras tiek nodarbinātas darbos, kas ir
saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.
Kā preses konferencē skaidroja
veselības ministre Ilze Viņķele (AP), grozījumi minētajā likumā ļaus
epidemiologiem arī pēc ārkārtējās situācijas ievākt un strādāt ar informāciju
par inficētajiem un to kontaktpersonām. Ar izmaiņām Slimību profilakses un
kontroles centram (SPKC) tiks piešķirtas tiesības atzīt noteiktu infekciju par
bīstamu, ja to nosaka Pasaules Veselības organizācija, un pakļaut to
reģistrācijai un kontrolei.
Tāpat šo izmaiņu rezultātā arī
turpmāk SPKC varēs uzlikt par pienākumu personām pašizolēties, ja tas ir
nepieciešams.
Likumprojektā paredzēts, ka pašizolēšanos un izolēšanu
varēs veikt arī uzturēšanās vietā, piemēram, sociālās aprūpes centrā,
ieslodzījuma vietā vai viesnīcā. Ar uzturēšanās vietu saprot arī karavīru
dienesta izpildes vietu.
Epidemioloģiskās drošības likums tiktu papildināts arī
ar pašizolācijas nosacījumiem personām, par kurām ir radušās epidemioloģiski
pamatotas aizdomas, ka tās atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos,
kas ir līdzīgi kontaktpersonām noteiktajiem pašizolācijas nosacījumiem. Šajā
gadījumā tiek domāts par personām, kuras ir ieradušās no tām valstīm, kuras
Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē ir norādītas kā valstis,
kurās konstatēta infekcijas slimība.
Sabiedrības veselības
apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets arī būtu tiesīgs noteikt ierobežojumus
ceļošanai un pārvadājumiem uz valstīm, kuras iekļautas SPKC publicētajā valstu
sarakstā, kurās konstatēta tāda infekcijas slimību, tai skaitā bīstamo
infekcijas slimību, izplatīšanās, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības
apdraudējumu.
Vienlaikus, lemjot par šādu ierobežojumu
noteikšanu, Ministru kabinetam būs pienākums izvērtēt samērīgumu un noteikt tos
minimālajā nepieciešamā apmērā minimāli nepieciešamajā laika periodā.
Šis likums būtu piemērojams
arī citu slimību parādīšanās gadījumā, atzīmēja ministre.
Minētās izmaiņas, kas izriet no
2020.gada 12.marta Ministru kabineta rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas
izsludināšanu” un citiem ar ārkārtējo situāciju saistītiem normatīvajiem
aktiem, tiktu iestrādātas Epidemioloģiskās drošības likumā. Par šīm izmaiņām
vēl jābalso Saeimā.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību
Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija no marta vidus līdz 9.jūnijam.
Foto: pixabay.com
