Saeimas deputātu vairākums šodien noraidīja virkni opozīcijas
deputātu rosināto atbalsta pasākumu Covid-19 krīzes skartajiem studentiem.
Opozīcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu
grozījumiem likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un
pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.
Debates par atbalsta pasākumiem studējošajiem šodien
Saeimā izraisīja ilgas un asas debates, bieži vien nemaz nerunājot par
priekšlikumu būtību, bet gan apmainoties ar savstarpējiem pārmetumiem.
Opozīcijas politiķi aktīvi kritizēja Jauno
konservatīvo partiju (JKP), uzsverot, ka tā sabiedrības acīs izskatās pavisam
slikti, jo JKP nemēģinot aizstāvēt tās pārziņā esošo izglītības nozari.
Vienlaikus JKP tika pārmesta savu solījumu nepildīšana.
Iekarsuši debatēs, deputāti gan no opozīcijas, gan
koalīcijas pārmeta viens otram nespēju klausīties, domāt un racionāli
argumentēt savu viedokli, tostarp lieloties ar paveikto un vienlaikus arī
izsmejot kolēģu “narcisismu”. Deputāti lamāja viens otru par
populismu un laika kavēšanu, kā arī nespēju paskatīties pašiem uz sevi.
Deputāti pievērsās viens otra amatpersonu deklarāciju
apspriedei, kā arī ģimenes saitēm, ja tās esot bijušas manāmas kādos iepirkumos
vai amatos Covid-19 laikā. Debatēs neizpalika arī netieši draudi no deputāta
Artusa Kaimiņa puses – viņš šodien neatradās lielajā Saeimas sēžu zālē, bet
sēdē piedalījās no telpas, kurā izvietojās JKP politiķi, uzsverot, ka viņš
negrib atrasties vienā telpā ar Aldi Gobzemu, jo saudzē viņa “redeli”
[zobus].
Debašu laikā asa kritika tika vērsta pret Izglītības
un zinātnes ministrijas vadību, kas, pēc opozīcijas domām, patlaban
nerīkojoties, lai atbalstītu nozari un grūtībās nonākušos studentus.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) mudināja neatbalstīt opozīcijas
priekšlikumus, jo IZM jau ir izstrādājusi atbalsta plānu, kas esot izrunāts arī
koalīcijā. Vienlaikus viņš vērsās arī pie koalīcijas politiķiem, mudinot viņus
vērsties pie Finanšu ministrijas, lai paātrinātu atbalsta mehānismu ieviešanu.
Kritizētas tika arī politiķu neizdarības pagātnē.
Piemēram, deputāte Evija Paule (S), kura iepriekš ieņēma virkni amatu
Izglītības un zinātnes ministrijā, tika pelta par to, ka šodien viņa aizstāv
tās idejas, kuras pati neesot bijusi spējīga izdarīt tad, kad bijusi
ministrijas ierēdne. Šāda kritika tika vērsta arī pret deputātu Vjačeslavu
Dombrovski (S), kurš savulaik bija izglītības un zinātnes ministrs. Deputāts
Krišjānis Feldmans (JKP) uzsvēra, ka minētie politiķi, kā arī virkne citu
“veco vēžu”, neko neesot darījuši, kad Feldmans “vēl zem galda
staigāja”, paužot, ka “vecajiem” politiķiem vēlāk, kad
“jaunie” politiķi izlabos savulaik pieļautās kļūdas, būšot bīstami
staigāt pa ielām.
“Feldmans izlīdis no galda apakšas un sola visus
ielikt cietumā. Tas ir labs šodienas apkopojums,” klausoties ilgajās
debates, izteicās opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko, uzsverot, ka jaunie
politiķi visu laiku gremdējas pagātnes sāpēs, kas neļauj viņiem strādāt.
Debates par atbalstu studentiem ik pa brīdim nonāca
arī pie nesavāktajiem atkritumiem galvaspilsētā, kā arī atmiņām par pašu
studiju laikiem. Piemēram, deputāte Anita Muižniece (JKP) visiem pavēstīja, ka
studiju laikā viņai ir bijušas labas sekmes, savukārt Kaimiņš apgalvoja, ka
Gobzems studentiem esot lūdzis viņu uzrunāt pa mīļumu.
Virkne Zaļo un zemnieku savienības deputātu pauda
bažas par politiskās kultūras līmeni pašreizējā sasaukumā, akcentējot
nepieciešamību runāt ne tikai par izskatīšanā esošajiem priekšlikumiem, bet arī
to darīt ar cieņu pret līdzcilvēkiem. Arī nacionālās apvienības politiķi uzsvēra,
ka debašu kultūra ir zema. Deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) ironiski
piedāvāja e-Saeimas rīku papildināt ar īpašu sadaļu, kas ļautu vienam otru
aprunāt.
“Droši vien kāds vēl mēģinās kādu smirdbumbu
iemest debatēs. Gribētu es viņiem pateikt tikai trīs vārdus: “Saule,
pērkons, Daugava”,” teica Kols.
Viens no opozīcijas priekšlikumiem paredzēja
papildināt likumu ar normu, kas paredz, ka 2020.un 2021.gadā nodrošināms valsts
galvojums visiem pieteiktajiem studiju un studējošā kredītiem studijām Latvijā.
Tāpat tika lūgts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
no mācību maksas šogad atbrīvot tos studējošos, kurus skārusi krīze saistībā ar
Covid-19 izplatību. Saskaņā ar šo priekšlikumu studiju maksas izdevumi
augstskolām tiktu segti no valsts budžeta līdzekļiem.
Netika atbalstīts arī priekšlikums, ar kuru rosināts
paaugstināt par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem izmaksājamo stipendiju
apmēru – 2020. un 2021.gadā pamatstudiju līmenī stipendijai būtu jāsasniedz 200
eiro mēnesī, savukārt augstākā līmeņa studijās – 300 eiro mēnesī.
Koalīcijas deputātu atbalstu neguva arī priekšlikums
augstskolu studējošajiem, kuru ienākumi ir samazinājušies, 2020. un 2021.gadā
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmaksāt stipendiju no valsts budžeta
līdzekļiem, kurus augstskolām piešķirtu proporcionāli studējošo skaitam.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) cēlusi trauksmi par
to, ka vairāki tūkstoši studējošo varētu apsvērt pārtraukt studijas, jo ir
saskārušies ar Covid-19 krīzes radītām finansiālajām grūtībām. LSA mudināja
politiķus pievērsties jautājuma par studējošo atbalstu risināšanu, nodrošinot
iespēju studentiem kvalitatīvi studēt.
Foto: pixabay.com
