Laikā, kad jau paguvuši apvīst Halovīna svētkiem par godu grebtie ķirbju vraki un valsts atzīmē kārtējo Lāčplēša dienu, vietām Latvijas āres pārklāt paguvis šā gada pirmais sniegs, tā atgādinot par saltā gadalaika tuvošanos.
Laikā, kad jau paguvuši apvīst Halovīna svētkiem par godu grebtie ķirbju vraki un valsts atzīmē kārtējo Lāčplēša dienu, vietām Latvijas āres pārklāt paguvis šā gada pirmais sniegs, tā atgādinot par saltā gadalaika tuvošanos. Tomēr sniega baltums nespēj padarīt gaišāku virkni ikdienas notikumu, kas ievērojami ar savu šķietamo vai reālo stulbumu. Nu kā citādi lai nosauc situāciju, kad narkotikas intravenozi sarijies subjekts izraisa ceļa negadījumu ar vairākiem upuriem, bet izrādās gandrīz vai likuma nesasniedzams. Turklāt Temīda pamanās būt varen humāna, un, ja ne prokuratūras protesta, tad stūrējošais kaifa ķērājs turpmākos četrus gadus mierīgi vadītu atklāta tipa cietumā, ko drīzāk varētu dēvēt par kriminālistu kūrortu.
Tajā pašā laikā «ar Dievu uz pusēm» apsūdzība celta dzēruma bezfilmā cilvēku notriekušajam bijušajam Valmieras rajona pašvaldības līderim. Vai gan minētie gadījumi (un ne tikai) nav pietiekami nopietni, lai vēlreiz pārskatītu piespriežamos soda mērus par līdzīgiem nodarījumiem un padomātu par skaļā saukļa «Dzer un brauc!» piemērotību alkohola ražotāju mārketinga kampaņās?
To, ka jūra ir auglīgākā latviešu druva, savulaik atzīmējis jau Latvijas jūrniecības patriarhs Krišjānis Valdemārs. Šo pieņēmumu netieši apstiprinājuši arī maluzvejnieku grupējumi, kas pēdējā laikā savairojušies kā lemingi riesta periodā. Citās domās ir varas kungi, kuru kompetencē ir lemt par «Latvijas kuģniecības» flotes atjaunošanu, kas vismaz tuvākajā laikā nav paredzēta. Te atkal vietā ir jautājums – kam tad īsti ir izdevīga minētā uzņēmuma nocenošana pašā privatizācijas procesā?
Jaunus satricinājumus un caurumus valsts ielāpainajam budžetam sola Starptautiskās Arbitrāžas tiesas spriedums sazāģētā Zviedrijas kuģa lietā. Mūsu bagātās valsts talantīgajiem finansistiem vajadzēs prātot, vai izlīdzēties ar kāda nodokļa paaugstināšanu, vai paļauties uz ziedotāju dāsnumu un patrepēs izvietot sarkanbaltas ziedojumu cepures, lai sagrabinātu divarpus miljonus ar Vašingtona ģīmetni rotāto banknošu.
Ja kādam rastos vēlēšanās iegūt pieredzi mahinācijās ar naudas ziedojumiem, tad šim nolūkam piemērotāku vietu par Jūrmalas Domi laikam neatrast. Savas pastāvēšanas laikā ne jau pirmoreiz Dome demonstrē apbrīnojamu nekaunību un savās interesēs gluži kā ar savas kabatas saturu operē ar normatīvajiem aktiem, kuros reglamentēta ziedojumu uzskaites kārtība. Nekaunībā līdzīgs gadījums tikko kā piedzīvots arī Rīgā, privatizējot mākslinieku darbnīcas, par kuru īpašniekiem kļuvušas personas, kuru sakars ar mākslu ir visai apšaubāms.
Par laimi, tumši pelēkajā ikdienā atrodas vieta arī kam gaišākam. Sociologi publiku nomierinājuši, informējot, ka iepriekš izplatītā informācija bijusi mazliet neprecīza un Latvijā analfabētu tomēr nav tik daudz, kā tika minēts iepriekš.
