Johans Jakobs (1869 – 1958). Vācu uzņēmējs. Būdams otrais dēls zemnieka ģimenē, kas nevarēja lolot cerības uz mantojumu, Jakobs nolēma kļūt par tirgotāju.
Johans Jakobs (1869 – 1958)
Vācu uzņēmējs. Būdams otrais dēls zemnieka ģimenē, kas nevarēja lolot cerības uz mantojumu, Jakobs nolēma kļūt par tirgotāju. Reiz viņa pasniedzējs pamanīja mācekļa talantu grauzdēt un degustēt kafiju. Jau 1895. gadā Jakobs atvēra savu kafijas, tējas un kakao veikalu, visu peļņu ieguldīdams uzņēmuma attīstībā. 1907. gadā sāka darboties viņa pirmā kafijas grauzdētava. Pirmā pasaules kara laikā Jakoba firma dzīvību izvilka ar armijai sniegtajiem pakalpojumiem. Pateicoties gan izmanīgai stratēģijai – kafijas reklāmām lielajos laikrakstos –, gan arī produkta augstajai kvalitātei, Jakobam izdevās «izvilkt» uzņēmumu arī no pasaules ekonomiskās krīzes ķetnām. Pēc Otrā pasaules kara «Jacobs Kaffee» kļuva par kafijas nozares vadošo uzņēmumu Eiropā.
Alens Metisons Turings (1912 – 1954)
Britu matemātiķis, datortehnoloģijas pamatlicējs. Dzimis Londonā, mācījies Kembridžā un Prinstonā (ASV). Jau 1937. gadā viņš teorētiskos apcerējumos apsvēra skaitļojamās mašīnas izstrādi. Teorētiskās bāzes izveidē britu matemātiķim palīdzēja amerikāņu zinātnieki Norberts Vīners un Klods I. Šenons, kas ieviesa informācijas mērvienību baitu. Otrā pasaules kara laikā Turings iesaistījās britu Ārlietu ministrijas informācijas biroja darbībā, piedaloties pirmās skaitļojamās mašīnas tapšanā. Viņš izstrādāja arī aparatūru, kas tika izmantota vācu nacistu šifrēto ziņojumu pārtveršanai un atkodēšanai. Pēc kara Turings turpināja pilnveidot skaitļojamās mašīnas programmatūru. Piecdesmitajos gados viņš pievērsās teorētiskajai bioloģijai, tomēr pētījumi palika nepabeigti. 41 gada vecumā Turings izdarīja pašnāvību, jo tika uzsākts tiesas process, kas skāra viņa homoseksualitāti.
