Konkursā piedalījās vairāki desmiti dažādu tautību jelgavnieku. Interese par šāda veida zināšanu pārbaudēm ir gan gados jaunam cilvēkam, gan pilsētniekam spēka gados.
Konkursā piedalījās vairāki desmiti dažādu tautību jelgavnieku. Interese par šāda veida zināšanu pārbaudēm ir gan gados jaunam cilvēkam, gan pilsētniekam spēka gados. Tātad varam uzskatīt, ka savu vēsturi turam godā un ikdienas rūpes un steiga interesi par to nenomāks. Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo īpaši jauniešu audzināšanas jomā. Tādēļ organizatoriem ir jādomā arī par cita satura un formu konkursiem.
Apkopojot konkursa rezultātus, par uzvarētāju tika atzīta Ludmila Pereligina, jelgavniece kopš 1943. gada, un Gunta Grīnfelde, jelgavniece kopš 1942. gada. Viņas saņem dāvanu kartes no grāmatnīcas «Arga» un pārsteiguma balvas. Vairāki interesantāko atbilžu iesniedzēji uz 5. jautājumu saņem apsveikumus valsts svētkos un pārsteiguma veltes. Par to viņiem tiks paziņots personiski.
Pareizās atbildes uz konkursa jautājumiem
1. Cik Lāčplēša kara ordeņa (LKO) kavalieru ir saistīti ar Jelgavas pilsētu un rajonu (dzimuši, auguši, apglabāti, cīnījušies par Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem)?
Jelgavas novads var lepoties ar 204 Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem, tai skaitā Jelgavā dzimuši, dzīvojoši vai apbedīti 43 godavīri, bet Jelgavas rajonā – 63. Vēl par piedalīšanos pilsētas atbrīvošanas kaujās no bermontiešiem apbalvojumus saņēmuši 98 cīnītāji.
3. Kur, kad un kāpēc Jelgavā radās angļu karavīru apbedījumi? Kādas tradīcijas saistās ar to?
Jelgavā Meža (agrāk Nikolaja) kapos 1919. un 1924. gadā tika apbedīti un pārapbedīti angļu jūrnieki un kareivji, kas krituši vai miruši vācu gūstā Pirmā pasaules kara gados un 1919. gada brīvības cīņu laikā Jelgavas novadā.
Kapi tika iesvētīti 1924. gada 9. novembrī, bet pieminekli uzstādīja un apkārtni labiekārtoja 1925. gadā. Katru gadu oktobrī vai novembrī Lielbritānijas vēstniecība Latvijā (un ne tikai) godina kareivju piemiņu, noliekot vainagus pie cīnītāju atdusas vietām.
Šāda tradīcija pastāvēja 20. līdz 30.gados un tika atjaunota pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas.
4. Savulaik Jelgavas muzeja ēkā (agrāk Hercoga Pētera ģimnāzija) atradās LKO kavalieru piemiņas plāksne. Kad, kāpēc un kurā ēkas telpā tika uzstādīta minētā plāksne?
Piemiņas plāksne uzstādīta 1935. gada 21. novembrī Hercoga Pētera ģimnāzijas aktu zālē (tagad Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā). Tas bija veltījums ģimnāzijas absolventiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem (kopskaitā 16), arī ģenerālim Ludvigam Bolšteinam un ģenerālim Verneram Tepferam.
5. Nosauciet partiju, kas nodibināta pirms 83 gadiem, un tās deputātus pašreizējā Jelgavas Domē!
1917. gadā Valkā tika dibināta Latviešu Zemnieku savienība. Jelgavas Domē Latvijas Zemnieku savienību pārstāv trīs deputāti – Dace Olte, Sociālās apdrošināšanas fonda Jelgavas nodaļas vadītāja, Voldemārs Strīķis, LLU rektors, un Harijs Veģeris, a/s «Jelgavas Cukurfabrika» ģenerāldirektors.
6. Jūsu ierosinājumi Jelgavas vecpilsētas un vēsturisko tradīciju saglabāšanai!
Lūk, daži interesantākie priekšlikumi.
Izgatavot nozīmītes un skatu kartes ar Jelgavas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem.
Regulāri sagatavot, izplatīt un reklamēt informatīvus materiālus par pilsētas vēsturi un nozīmīgākajām gadadienām. Atjaunot Uzvaras parku. Pabeigt Sv.Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukcijas darbus. Nodibināt Vecpilsētas fondu, rīkot talkas vecpilsētas teritorijā. Atjaunot vecpilsētas svētkus ar pašdarbības kolektīvu un folkloras muzikantu piedalīšanos.
Paldies par līdzdalību un atsaucību konkursa dalībniekiem un pārējiem interesentiem!
Konkursa organizatoru vārdā – Voldemārs Strīķis, LLU rektors
