Augstkalnes pagasta ziedu laiki bijuši vēl tad, kad Žagarē darbojās robežkontroles punkts.
Augstkalnes pagasta ziedu laiki bijuši vēl tad, kad Žagarē darbojās robežkontroles punkts. Tad dzīvība kūsājusi: piektdienās un sestdienās ciemats bijis ļaužu pilns. Tagad Žagarē ir tikai robežpārejas punkts. Muitojamas preces pāri Latvijas – Lietuvas robežai nedrīkst vest, un – «dzīvības ceļš» ir miris.
Pagasta Padomes priekšsēdētājs Andris Olups stāsta, ka pašlaik vienīgais nodarbošanās veids pagastā ir lauksaimniecība: «Zeme te novērtēta ļoti augstu, aug pilnīgi viss. Tāpēc veiksmīga saimniekošana lielu tiesu atkarīga no paša zemnieka un valdības politikas. Lielākajiem zemniekiem vēl ir kādas cerības, bet sīkzemniekiem viegli neklājas. Vēl darba vietas ir tikai pašvaldības iestādēs. Oficiāli gan bezdarba līmenis nav augsts, taču nav jau noslēpums, ka ļaudis nejūt vajadzību reģistrēties darba biržā, un slēptais bezdarbs turpina plaukt.»
Pašvaldības budžetā ir tikai tik līdzekļu, lai uzturētu infrastruktūru. Attīstībai jāmeklē citi ceļi.
«Jau vairākkārt esam izrādījuši iniciatīvu, finansiālu palīdzību lūdzot valdībai, taču neko vairāk par morālu atbalstu un ideju uzslavēšanu neesam saņēmuši. Tāpēc varu teikt, ka noteikti atbalstu sadarbību. Patlaban mūsu pagasts jau oficiāli sadarbojas ar Bukaišu un Tērvetes pagastu. Jāatzīst gan, ka arī agrāk neoficiāli, bet tomēr sadarbojāmies: mums ir vidusskola, kurā mācās gan šo, gan citu pagastu bērni, kopīgi apsaimniekojam ceļus. Taču tagad, kad izveidota sadarbības padome, kaļam lielākus plānus.»
Viens no tiem ir mākslas un mūzikas skolas izveidošana Augstkalnē. Priekšsēdētājs teic, ka savulaik kolhozs bijis tik varens, ka varējis atļauties vadāt bērnus uz Dobeles Mūzikas skolu, taču pašlaik pagastam tādas iespējas nav: «Varbūt visiem kopā kaut ko izdosies izdarīt.»
Sadarbības padome nolēmusi kopīgi algot arhitektu un juristu.
«Mūsu iedzīvotāji arī atbalsta šādu iniciatīvu, taču visi kā viens ir pret apvienošanos. Viņiem ir skaidrs, ka izveidoties var tikai Tērvetes novads, apriņķis, sava republika vai kas cits. Un tas nāks ar grūtībām: uz centru Tērvetē tikt būs ļoti grūti. Jau tagad mūsu otra ciema ļaudīm no Dzeguzēniem nav viegli nokļūt Augstkalnē, jo transports turp kursē tikai divreiz nedēļā.»
Lai pašvaldība saviem spēkiem varētu veiksmīgi saimniekot, traucē valdības politika. Priekšsēdētājs uzskata, ka neveiksmīga ir valdības nostāja pašvaldības budžeta formēšanā: «Pilnīgi mūsu rīcībā paliek tikai nekustamā īpašuma nodoklis, un tas ir par maz. Mēs pašvaldībā ļoti daudzas lietas esam ierobežojuši, lai varētu pastāvēt: agrāk telefons bija vai katrā kabinetā, tagad pavisam ir tikai divi, arī darbinieku skaits samazināts līdz minimumam. Tā turpināt ir ļoti grūti.»
Ļaudis pašvaldībā pārsvarā ierodas, tikai lai lūgtu kādu sociālo palīdzību, samaksātu nodokli vai izņemtu izziņu. Cita veida iniciatīva ir niecīga. Priekšsēdētājs uzskata, ka atrašanās leišmalē viņiem kaitē: «Mēs esam tālu no rajona centra. Jaunieši darbu mēģina meklēt citviet. Infrastruktūra neattīstās. «Dzīvības ceļš», kas bija agrāk, daļēji slēdzot robežu, ir miris. Tagad kuļamies paši saviem spēkiem.»
