Kaut arī runas par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā jūtami apsīkušas, kam ir savs objektīvs pamats – pašvaldību vēlēšanu tuvošanās –, tas nebūt nenozīmē, ka šā jautājuma risināšanā iestājies sasalums.
Kaut arī runas par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā jūtami apsīkušas, kam ir savs objektīvs pamats – pašvaldību vēlēšanu tuvošanās –, tas nebūt nenozīmē, ka šā jautājuma risināšanā iestājies sasalums. Var pat teikt, ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad reformas īstenotāji, lai arī smagnēji, ir pārgājuši no runām uz darbiem. Kamēr Latvijas Austrumvidzemes un Latgales pašvaldību vadītāji gaida īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa skaidrojumus par pašvaldību piespiedu apvienošanas ieguvumiem, Jelgavas rajonā pēdējā laikā vērojamas aktivitātes, veicinot vairāku administratīvo teritoriju apvienošanos vai ciešāku sadarbību.
Tam, ka šādai reformai ir nākotne, Latvijā rodami vairāki apliecinājumi. Zemgalē pazīstamākais piemērs ir aptuveni pirms diviem gadiem izveidotā sadarbības padome «Bērzes krasti», kurā ietilpst Glūdas, Līvbērzes pagasts no Jelgavas un Bērzes, Jaunbērzes pagasts no Dobeles rajona. Apvienībā ir īstenoti jau vairāki veiksmīgi kopprojekti. Te jārunā par administratīvi teritoriālās reformas būtību, ko var raksturot ar bēdīgi slaveno terminu «administratīvā kapacitāte». Tas nozīmē radīt pēc iespējas integrētāku un konsolidētāku administratīvo vienību, apvienojoties pilsētu un pagastu teritorijām, kas nodrošinātu daudz efektīvāku valsts pārvaldi. Svarīgs reformas būtību veidojošs elements ir arī tā saucamā subsidaritātes principa ievērošana, kas noteic, ka augstāka līmeņa (valsts) iestādēm uzdod tikai to funkciju pildīšanu, kuras nav lietderīgi vai nav iespējams pildīt zemākā līmeņa iestādēm (pašvaldībām). Pagastu apvienībai ir daudz vieglāk veikt stratēģiskās funkcijas, piemēram, apvienība var būt efektīvs instruments kopējai teritoriālajai plānošanai.
Taču ne jau tikai «Bērzes krasti» ir paraugs pašvaldību sadarbībai. Atklāti runājot, ikviens Jelgavas rajonā ietilpstošais pagasts sadarbojas ar sev blakus esošajām pašvaldībām. «Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, pašvaldību savstarpējā sadarbība Jelgavas rajonā ir vērsta pozitīvā virzienā. Vienīgie iebildumi varētu būt par tempu, tas ir, vai šī sadarbība ir pietiekami intensīva,» tā Jelgavas rajona Padomes Attīstības departamenta vadītājs Uldis Kaimiņš. Saskaņā ar likumu administratīvi teritoriālās reformas galarezultāts 2004. gadā būs šāds: vietējās pašvaldības – novados (tie tiks izveidoti, apvienojoties pagastiem, pilsētām, pagastiem un pilsētām, un tajos būs viena vietējā pašvaldība), pilsētās un pagastos, reģionālās pašvaldības – apriņķos, kas sastāvēs no novadiem, pilsētām un pagastiem, republikas pilsētām, izņemot Rīgu.
To, ka valsts pārvaldes politika reāli ir virzīta tieši uz to, lai vairotu pašvaldību savstarpējo sadarbību, akcentē arī Valgundes pagasta Padomes priekšsēdētāja Ņina Freiberga, kuras vadītā pašvaldība pirms pāris mēnešiem dibināja Cenu, Ozolnieku un Valgundes sadarbības apvienību, kas vēlāk, jāteic, gan tika nodēvēta kā starppagastu sadarbības iestāde.
Runājot par pagastu apvienošanos, rodas pamatots jautājums, vai reforma neradīs lieku centralizāciju «jaunizceptajās» administratīvajās vienībās un vai teritorijas, kas atrodas perifērijā, tiks atstātas novārtā? Aptaujātie eksperti atzina, ka šāda tendence tuvākajā nākotnē nedraud. Liekai centralizācijai nebūs pamata, ja apvienojušās pašvaldības spēs sadalīt kompetences sfēras, pār kurām uzņemties virsvadību. Centralizācijas jautājums netieši arī nozīmē to, ka ļoti svarīgs visā šajā administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir vietējās sabiedrības iesaiste, kas kā tiesību norma ir iekļauta arī likumos. Vismaz pagaidām prakse liecina, ka lielākajā daļā pašvaldību iedzīvotāju valda diezgan dziļa vienaldzība, tālab ir acīmredzams, ka ikvienai daudzmaz demokrātiski domājošai pašvaldībai būtu jāuzsāk informatīvā kampaņa ar mērķi administratīvi teritoriālajā reformas procesā iesaistīt vismaz pāris procentu iedzīvotāju, tā veicinot pilsonisko pašorganizēšanos jeb aktivizējot vietējo pilsonisko sabiedrību.
