Luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags vakar preses konferencē izteica nožēlu par Valsts prezidentes aso reakciju uz viņa atteikšanos vadīt ekumenisko dievkalpojumu valsts svētkos un izteikto viedokli, ka tas ir reprezentācijas pasākums.
Luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags vakar preses konferencē izteica nožēlu par Valsts prezidentes aso reakciju uz viņa atteikšanos vadīt ekumenisko dievkalpojumu valsts svētkos un izteikto viedokli, ka tas ir reprezentācijas pasākums.
Preses konferencē arhibīskaps J.Vanags izteica nožēlu, ka atteikšanās vadīt dievkalpojumu valsts svētkos saistīta ar Saeimas Budžeta un finansu komisijas akceptētajām izmaiņām likumā, kas nosaka, ka no jaunā gada reliģisko organizāciju īpašums, ko izmanto saimnieciskajai darbībai, tiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli tāpat kā visi. Īpašums, kas paredzēts reliģiskajai darbībai, labdarībai un izglītībai, joprojām netiks aplikts ar nodokli.
Atklātajā vēstulē Valsts prezidentei arhibīskaps Vanags pauž savus iebildumus pret topošo likumu par abortiem, par apkaunojošu nosaukta «mūsu valsts tiesībsargājošo institūciju neuzņēmīgā un bezzobainā vēršanās pret bērnu seksuālo izmantošanu», kā arī paustas bažas par tautas turpmāko ceļu situācijā, ko dēvē par valsts nozagšanu. «Šogad izjūtu lielas skumjas un kaunu par mūsu valsts šodienu,» raksta arhibīskaps, tādējādi pamatodams nevēlēšanos vadīt svētku dievkalpojumu.
Jelgavas Sv.Annas luterāņu baznīcas mācītājs Tālis Rēdmanis izteica izbrīnu par plašu arhibīskapa Vanaga vēstules apspriešanu, pirms tā parādījusies atklātībā. Varbūt arhibīskapa izvēlētā protesta forma – paiet malā, atkāpties – nav īsti pareiza, jo baznīcas uzdevums ir uzrunāt, taču, neraugoties uz to, mācītājs izsaka atbalstu šim solim. Tas radījis sabiedrībā rezonansi. Protestam ir savi aktīvi atbalstītāji un aktīvi noliedzēji, patiesība – «klusu pa vidu noslēpusies», teica T.Rēdmanis. Sabiedrībai daudzas problēmas ir sasāpējušas, bet masu informācijas līdzekļi par tām tikai sausi informē. Arhibīskapa mērķis bijis tām pievērst uzmanību, viņš bijis kopā ar to tautas daļu, kas visbiežāk netiek uzklausīta. Vajag atklāt diskusiju, par to, kurp ejam. Ja to citādi nevar iekustināt, nepieciešams šāds ekstrēms solis, pārliecināts T.Rēdmanis.
