Jau trešo gadu pēc ražas novākšanas Zemkopības ministrijā tiek rīkotas «Kartupeļu dienas».
Jau trešo gadu pēc ražas novākšanas Zemkopības ministrijā tiek rīkotas «Kartupeļu dienas». Šogad otrās maizes audzētājus pārņēmis satraukums, jo kartupeļu audzēšana no rentablas un perspektīvas draud kļūt par problemātisku nozari.
Pašlaik mūsu valstī kartupeļus audzē no 55 līdz 60 tūkstošu hektāru platībā. Sēklas lauki aizņem no 350 līdz 360 hektāru. Speciālisti uzskata, ka kopraža ir lielāka nekā Latvijas iekšējais patēriņš, bet sēklaudzētāji ir neziņā, kur likt elites un superelites kartupeļu sēklu – vai mežacūkām atdot? Turpina samazināties kartupeļu realizācijas cena, un speciālisti spriež, ka tie audzētāji, kurus neapmierinās samaksa, atbirs. Galvenokārt tie, kas nomā tehniku un pērk pakalpojumus. Tas nozīmē, ka ne visi, kas dzīvo laukos, turpmāk audzēs kartupeļus, jo lētāk iznāks tos nopirkt. Šogad ir samazinājies poļu lēto kartupeļu imports, toties palielinājusies pašmāju audzētāju konkurence.
Sēklaudzētājus netīšām aizmirsa
Nozares speciālisti un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvji ministrijā sākuši izskaidrošanas darbu, stāstot ierēdņiem, kas ir cietes un kas čipsu kartupeļi. «Acīmredzot ar to nepietiek – jārunā skaļāk,» uzskata SIA «Latvijas sēklas» direktors Valdis Dzenis. Varbūt pat jākliedz, jo Zemkopības ministrija nolēmusi nākamgad sēklaudzētājiem vairs nemaksāt subsīdijas. Izrādās, ka tās viņiem nav atņemtas, bet pārdalīšanas procesā noklīdušas ministrijas garajos gaiteņos – tā stāsta Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas un Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju sadarbības padomes loceklis Ilgvars Krūmiņš no akciju sabiedrības «Ādaži». Sākumā subsīdijas par sertificēta sēklas materiāla audzēšanu bija paredzēts iekļaut hektāru maksājumos, bet tas netīšām aizmirsies… «Tā nav pirmā reize, kad subsīdijas nenonāk līdz zemniekam laukos,» saka augu aizsardzības speciāliste Dagnija Hincenberga. Zemnieks saņemot labi ja pusi no valsts budžetā paredzētājiem trīs procentiem – pārējie paliekot turpat ministrijā vai tiekot sadalīti nelauksaimnieciskām nozarēm.
I.Krūmiņš uzsver, ka ar katru gadu kartupeļu sēklas realizācija Latvijā samazinās. Darbības sākumā akciju sabiedrība «Ādaži» ik gadu realizēja ap 1000 tonnu sēklas kartupeļu, pērn – vairs tikai 200 tonnu, bet šogad – ap 30 tonnām. «Sēklaudzēšana ir ilglaicīgs darbs, kas prasa lielas iestrādes, tāpēc tai «nogriezt» subsīdijas ir ļoti bīstami,» uzskata I.Krūmiņš. Sadarbības padome ir sagatavojusi un iesniegusi lūgumu saglabāt subsīdijas sēklaudzētājiem.
Aicina iesaistīties pirmapstrādes uzņēmumā
Akciju sabiedrība «Ādaži» ir daudznozaru uzņēmums, kura viens no galvenajiem darbības veidiem ir sadarbība ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. «Ādaži» apsaimnieko 5000 hektāru zemes, un 30 procentiem tās akcionāru galvenais darbības veids ir lauksaimnieciskā ražošana – lopkopība un dārzeņu audzēšana. Pagājušā gada nogalē uzņēmums atguva noliktavu kompleksu «Lauki», kura pakalpojumus tagad piedāvā izmantot kartupeļu un dārzeņu audzētājiem.
Komplekss būvēts 1989. gadā, un tā kopējā ietilpība ir deviņi tūkstoši tonnu. Temperatūru regulēt iespējams robežās no plus 1 grāda uz augšu, uzņēmumam ir automašīnu svari, dārzeņu šķirošanas iekārta, autoiekrāvēji un speciālas iekārtas produkcijas pieņemšanai no traktoru un automašīnu piekabēm. Produkciju var glabāt speciālās koka kastēs, kuru ietilpība ir 280 kilogramu burkāniem un līdz 420 kilogramiem kartupeļiem.
Attīstoties Latvijas mazumtirdzniecības sektoram un palielinoties lielveikalu skaitam, samazinās zemnieku saimniecību kā atsevišķu uzņēmējsabiedrību tiešas sadarbības iespējas ar Latvijas lielāko veikalu ķēdēm. Ar katru dienu tās kļūst mazākas, jo arī mazumtirdzniecībā pastāv sīva konkurence, kur notiek cīņa par izmaksu samazināšanu. Viens no to samazināšanas veidiem ir sadarboties ar mazāku piegādātāju skaitu, izvēloties tādus, kas var piedāvāt plašu preču sortimentu. Akciju sabiedrība «Ādaži» noliktavu «Lauki» vēlas izveidot par modernu uzglabāšanas un dārzeņu pirmapstrādes kompleksu, kas nākotnē ļautu uz tā bāzes kopīgi ar lielajiem dārzeņu audzētājiem veidot kooperatīvu sabiedrību. Kā paraugu ādažnieki izmantojuši Vācijas noliktavu kompleksus, kuru galvenie īpašnieki ir zemnieki un to kooperatīvi.
Akciju sabiedrība «Ādaži» izstrādājusi savu finansu atbalsta programmu audzētājiem, kas šoruden ir gatavi savu produkciju glabāt noliktavu kompleksā «Lauki». Tie, kas nevar atļauties uzreiz norēķināties par glabāšanas pakalpojumiem, to var darīt pēc produkcijas realizācijas.
Paredzēts, ka nākamgad zemniekiem, kas cīnās ar naudas grūtībām, tiks izmaksāts 15 latu par katru ievesto tonnu (domāti kartupeļi), kā arī netiks pieprasīta samaksa par glabāšanu. Piedāvājums virzīts uz to, lai dārzeņu cenu viszemākajā punktā – ražas novākšanas periodā – zemnieks saņemtu finansējumu rudens darbiem, nepārdodot savu produkciju. Glabāšana dod priekšrocību pārējos pakalpojumus (šķirošanu, fasēšanu) saņemt par pieņemamu samaksu.
Glabāšana ir tikai tālāku sadarbības formu sākums. Joprojām ir zemnieku saimniecības, kas pašas produkciju fasē un tālāk piegādā uzpircējiem. Katram zemniekam atsevišķi darot šo darbu, izmaksas ir augstas un tas aizņem daudz laika, kas ietekmē citus darbus.
«Ādaži» piedāvā zemniekiem iesaistīties jaundibinātajā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kas nodarbosies ar dažādiem pirmapstrādes un iesaiņošanas darbiem. Tiks izstrādāts mehānisms, kas ļaus zemniekam šajā uzņēmumā iestāties ar naudu vai produkciju, pakāpeniski izveidojot uzņēmumu, kur viņam pieder noteicošā loma.
Ja kādu audzētāju ieinteresējis šis projekts, sīkāku informāciju var iegūt, zvanot Agrim Eversam pa tālruni 9112266 vai sazinoties ar Jāni Endeli pa tālruni 9240308.
Glabāšanas izmaksas kompleksā «Lauki» (ar PVN)
Cenā ierēķināta iekraušana un izkraušana
Periods Ls/kg
1. mēnesis 0,0043
2. mēnesis 0,0056
3. mēnesis 0,0069
4. mēnesis 0,0082
5. mēnesis 0,0095
6. mēnesis 0,0108
7. mēnesis 0,0121
8. mēnesis 0,0134.
