Mums jābūt reālistiem un jāatzīst, ka liela daļa meliorācijas sistēmu rajona laukos lēnām aizaug ar krūmiem, nezāļu un krūmu saknēm un pārstāj darboties.
Mums jābūt reālistiem un jāatzīst, ka liela daļa meliorācijas sistēmu rajona laukos lēnām aizaug ar krūmiem, nezāļu un krūmu saknēm un pārstāj darboties. Jaunas nosusināšanas sistēmas ar drenāžu zemnieku saimniecības šodienas ekonomiskajos apstākļos nespēj ierīkot, jo to izmaksas ir ievērojami lielas – līdz 1000 latu par hektāru. Tāpēc meliorācijas sistēmu kopšana un remonts ir svarīgs un neatliekams darbs ikvienam zemes lietotājam, kam zeme ir nosusināta.
Meliorācijas sistēmu nekopšana sākās jau 1990. gadā, kad, likvidējoties kolhoziem un sovhoziem, tās un to būves tika nodotas Meliorācijas sistēmu valsts pārvalžu pārziņā. Valsts šo sistēmu uzturēšanai līdzekļus neparedzēja. Kopš 1994. gada meliorācijas sistēmas bez maksas tiek nodotas zemes īpašniekiem un lietotājiem: meliorācijas dienesta speciālisti izgatavo pases katram zemes īpašumam un izsniedz tās zemes īpašniekam. Tagad meliorācijas sistēmu kopšana ir atkarīga no zemes īpašnieka un lietotāja. Taču viņi lielākoties negrib ieguldīt ne darbu, ne arī līdzekļus meliorācijas sistēmu kopšanas un remonta darbos – līdzekļu šiem darbiem neatliekot, arī darbaspēka laukos trūkstot. Zemnieki vēl neapzinās, ka šāda bezdarbība un bezatbildība var dārgi maksāt, jo meliorācijas sistēmu remonta darbu izmaksas ir ievērojami lielākas par sistēmu kopšanas un uzturēšanas izdevumiem.
Kas tad jādara katram meliorētas zemes lietotājam vai īpašniekam? Pirmkārt, jāizcērt krūmi novadgrāvjos, jāsakrauj kaudzēs un jādedzina. Katru pavasari jāpārbauda un jāattīra drenāžas sistēmu iztekas un akas. Pēc krūmu izciršanas grāvjos jāsāk «cīņa» ar krūmu atvasēm, kas obligāti vienu vai divas reizes gadā jānopļauj (vēlams vecā un dilstošā mēness fāzē) un obligāti jāizvāc no grāvju dibena.
Pēdējo gadu valsts subsīdiju nolikumos ir noteikums, ka valsts subsīdijas var saņemt tikai tie zemes lietotāji vai īpašnieki, kas kopj meliorācijas sistēmas. Rodas jautājums, kas ir sakopta meliorācijas sistēma? Gada pirmajā pusē novadgrāvjos un susinātājgrāvjos nedrīkst būt krūmi un krūmu atvases, drenāžas sistēmu iztekām un akām jābūt attīrītām. Gada otrajā pusē no grāvjiem jābūt izpļautai zālei un atvasēm, kā arī sakoptām iztekām un akām.
Meliorācijas sistēmu remonta darbiem ikviens zemes lietotājs vai īpašnieks var saņemt valsts subsīdijas – 80 procentu no remontdarbu izmaksām, atlikušie 20 procenti jāsedz zemes lietotājam un īpašniekam.
Pieteikumus subsīdiju saņemšanai zemes lietotāji un īpašnieki var iesniegt Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vecākajiem inspektoriem. Viņi arī sniegs informāciju un palīdzēs risināt ar sistēmu remontu saistītos jautājumus.
Jānis Teteris, Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vecākais inspektors
