Dažam labam pašvaldību vadītājam vai administrācijas darbiniekam ceturtdienas rīts, šķiet, būs sagādājis īstus pārbaudījumus.
Dažam labam pašvaldību vadītājam vai administrācijas darbiniekam ceturtdienas rīts, šķiet, būs sagādājis īstus pārbaudījumus. Diena sākās daudzsološi: Saeima rīta agrumā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā «Par pašvaldību budžetiem», kas precizē tā prasības. Likuma galīgais variants paredzēja, ka pašvaldības var aizņemties ne tikai no valsts budžeta, bet arī no komerciestādēm. Te nu daļa pašvaldību vadītāju – profesionālu «kredītu apguvēju» – mirdzošām acīm varēja sajūsmā berzēt rokas, sak, beidzot pieņemts sengaidītais lēmums, kas paver jaunas un jaunas iespējas salāpīt caurumus pašvaldību budžetā (vismaz uz attiecīgā darbinieka pilnvaru laiku). Gan jau kādu santīmu varētu «ieripināt» arī savā vai radu un paziņu kabatā, kas, protams, prastos brālīgi dalīties. Vajadzēs kaut ko būvēt, remontēt, un konkursi taču jāsludina, bet Latvija – tik maziņa. Un «draudzīgi» noskaņoti uzņēmēji noteikti atradīsies…
Taču priekiem nebija lemts ilgs mūžs, jo pēc finansu ministra Gundara Bērziņa iebildumiem nepilnas stundas laikā Saeima atkal mainīja likumu, liedzot pašvaldībām aizņemties no komercstruktūrām. Rīgas mērs Andris Ārgalis steidza vēstīt, ka Rīgai aizliegums ņemt kredītus no komercstruktūrām ir šķērslis attīstībai, tomēr, viņaprāt, pašlaik aizliegumi ņemt kredītus pašvaldībām no komercstruktūrām ir pareizs lēmums, jo valsts pārvaldes sistēma nav pilnībā sakārtota. Tā, lūk.
To, kādu postu pašvaldībai un tās iedzīvotājiem var nodarīt uz nereāliem ekonomiskiem aprēķiniem ņemtais kredīts, šķiet, zina katrs jelgavnieks. Lēmums par tā ņemšanu Jelgavas Siltumtīklu rehabilitācijai no Pasaules Bankas virs pilsētas iedzīvotāju galvām ir iekāris Damokla zobenu, kas turas mata galā. Tieši šā lēmuma dēļ Jelgavas pašvaldībai nepietiek līdzekļu veselības aprūpei, izglītībai, kultūrai, tūrisma veicināšanai, infrastruktūras attīstīšanai pilsētā, kā arī citām pilsētnieku vajadzībām.
Iznāk, ka viena aplama domnieku balsojuma dēļ (izšķiroties par kredīta ņemšanu no Pasaules Bankas) Jelgavā ne tikai nepietiek naudas minēto vajadzību apmierināšanai, bet līdz maksātnespējai neizbēgami ir novests arī STU, vēl vairāk – maksātnespējīgajam STU pašlaik trūkst līdzekļu priekšmaksas veikšanai a/s «Latvijas gāze», lai nodrošinātu pilsētā apkuri decembrim. Bet ceturtdien Saeimas veiktie grozījumi likumā «Par pašvaldību budžetiem» noteic, ka pašvaldības nedrīkst galvot par tādiem pašvaldību uzņēmumiem, kas nav samaksājuši nodokļus likumā paredzētajā kārtībā, kam ir iestājusies faktiskā maksātnespēja, kas atrodas maksātnespējas procesā vai ir atzīti par maksātnespējīgiem. Atliek vienīgi cerēt uz kādas līzinga kompānijas izpratni un labvēlību, citādi maksātnespējīgais STU ir ļoti tuvu siltumapgādes samazināšanai vai pat pārtraukšanai. Bēdīgi, bet tas nu reiz ir fakts.
Kā Jelgavas pilsētas pensionāru sapulcē šā gada 26. septembrī atzina vairāki Jelgavas Domes deputāti, STU rehabilitācijas projekts ir izgāzies. Par to pilnībā atbildīgi ir tie, kas pieņēma šo lēmumu. Saeimas aizliegums pašvaldībām aizņemties līdzekļus no komercstruktūrām ir saprātīgs parlamenta solis, kas ļaus samazināt potenciālos pašvaldību parādus, kas jau gulstas un nākotnē vēl vairāk gulsies uz iedzīvotāju pleciem. Lai «Jelgavas precedents» neatkārtotos kaut kur citur Latvijā! Laikam atbildības un saimnieciskuma laiks vēl nav pienācis, vismaz lielumlielajā vairumā Latvijas pašvaldību.
