1939. gadā žurnāls «Atpūta» Latvijas iedzīvotājus biedēja ar virsrakstu «Tanki nāk!», bet šogad valsts laikrakstu slejas nepamet tēma «Suņi uzbrūk!».
1939. gadā žurnāls «Atpūta» Latvijas iedzīvotājus biedēja ar virsrakstu «Tanki nāk!», bet šogad valsts laikrakstu slejas nepamet tēma «Suņi uzbrūk!»
Kas atliek dzīvniekam, kas mitināts pilsētas apstākļos un šaurās telpās? Ģimenes «mīlulis» bez pienācīgas dresūras un veterinārās aprūpes kļūst bīstams uz ielas, skvēros un bērnudārzu tuvumā.
Ir mietpilsoņi (citu apzīmējumu grūti atrast), kas, tērpjoties dzīvnieku aizsargu togās, liekulīgi birdina asaras par kraupaino un blusu apsēsto klaiņojošo kranci.
Ceturtdien, 16. novembrī, plkst.11 pie autoostas Jelgavā manu uzmanību saistīja auto ar uzrakstu «Suņu ķērāji». Netālu no šīs mašīnas vairāku cilvēku ielenkumā atradās divi KULK darbinieki. Viens no viņiem turēja izkāmējušu gaiši brūnu suni bez uzpurņa, bet otrs, samulsis no cilvēku kliedzieniem un draudiem, rādīja kaut kādus papīrus, pamatojot savu rīcību.
Redzot, ka KULK darbinieki tiek nopietni apdraudēti, steidzos uz pilsētas Domi, lai izsauktu policiju. Pēdējais, ko manīju, bija tas, ka suns iekoda Sandim Pudānam labajā rokā un metās bēgt. Cietušajam uz piedurknes parādījās asinis. Pie Domes durvīm KULK darbinieki mani apsteidza, un es jau sekoju viņiem. Liels bija mans pārsteigums, kad Buldenberga kunga kabinetā es ieraudzīju trīs kareivīgi noskaņotas dāmas, kas dedzīgi aizstāvēja «nevainīgo sunīti». Viena no viņām teicās esam medicīnas darbiniece. Varbūt viņa gribēja konsultēt, kā rīkoties suņa sakostajam? Nebūt ne. Uzskatu, ka minētās dāmas bija aktīvās nekārtības izraisītājas uz ielas, kur KULK darbinieki pildīja savus pienākumus (ar cietušā atļauju es sakosto roku nofotografēju).
Uzskatu, ka, veicot sabiedrībai tik nepieciešamu un aktuālu darbu, KULK darbinieki jāapgādā ar mobilo tālruni vai arī viņiem jānodrošina policijas aizsardzība.
Valsts proklamēšanas gadadienā lūdzu prēmēt minētos KULK darbiniekus par bīstamo un pašaizliedzīgo darbu. Šoreiz tā būtu īsta «sāpju nauda», jo nav zināmas kodiena sekas.
