Jelgavas 2. ģimnāzijas latviešu valodas skolotājai Gunitai Draveniecei no vaļaspriekiem sirdij vistuvākais ir makšķerēšana.
Jelgavas 2. ģimnāzijas latviešu valodas skolotājai Gunitai Draveniecei no vaļaspriekiem –
braukšanas pa ūdeņiem ar laivu, ūdensmotociklu un katamarānu, sēņošanas, slēpošanas, slidošanas, klarnetes spēles, žurnālistikas, grāmatu lasīšanas un makšķerēšanas – sirdij vistuvākais ir makšķerēšana.
Viņas bijušie audzēkņi to zina, jo skolotāja Draveniece ekskursijās un pārgājienos ņem līdzi makšķeri un makšķerēšanas piederumus. Tagadējie audzēkņi par šo hobiju nojauš, jo diktātos nereti ir ar zivju ķeršanu saistīti teksti no Jāņa Jaunsudrabiņa un Harija Liepiņa grāmatām. Skolotājai vēl patīk braukt ar mašīnu, fotografēt, un arī darbu skolā zināmā mērā var uzskatīt par hobiju.
Kāpēc visvairāk saista makšķerēšana? «Tā man ļauj atslēgties no civilizācijas – cilvēkiem, darba, radio, televīzijas un politikas. Jebkuram, sevišķi skolotājam, nepieciešami vientulības mirkļi. Lai tie nebūtu bezmērķīgi klejojumi dabā vai sēdēšana istabā, ņemu makšķeri un eju pie ūdeņiem. Ir vēl kāds iemesls – man ļoti garšo zivis,» teic Gunita.
Lai gan Gunita makšķerē kopš septiņu gadu vecuma, viņa sevi uzskata par iesācēju. Skolotāja makšķerē tikai vasarā, parasti no kanādiešu tipa kanoe laivas. Vislabāk tas veicas dīķos un ezeros. Zivju ķeršanai viņa izmanto makšķeri ar slīdpludiņu, bet reizēm «paniekojas» ar spiningu. Vislabāk makšķerniecei patīk ķert karpas, viņas lielākais sapnis – trīs kilogramus smaga šīs sugas zivs.
Šodien Gunitai ir dzimšanas diena, un viņa cer, ka draugi dāvinās makšķerēšanai noderīgas lietas un vēlēs: «Daudz laimes un… ne asakas!»
