LLU Tehniskajā fakultātē darbojas angļu valodas klubiņš, kurā laipni gaidīts ikviens, kas grib un prot runāt angliski.
LLU Tehniskajā fakultātē darbojas angļu valodas klubiņš, kurā laipni gaidīts ikviens, kas grib un prot runāt angliski. Tajā ir iespēja papildināt savu angļu valodu, uzzināt daudz interesanta par citām valstīm, kā arī vienkārši, runājot angliski, jauki pavadīt vakaru pie kafijas tases.
21. novembrī klubs svinēja savu desmito gadskārtu. «Ja jau esam ieguvuši tik solīdu vecumu, tad neapšaubāmi tāds klubs ir vajadzīgs,» saka prezidente Larisa Maļinovska, pedagoģijas zinātņu doktore, LLU angļu valodas docente.
Pašlaik, kad svešvalodu teorētiskās apguves iespējas ir ļoti plašas, lielākā problēma ir tā, ka nav iespēju tajās sarunāties. «Valodu var iemācīties, tikai runājot,» veco patiesību atgādina Maļinovskas kundze. Tieši tāpēc angļu valodas kluba galvenais uzdevums ir dot cilvēkiem iespēju vingrināt un nostiprināt savas sarunvalodas iemaņas.
Iespēja sarunāties
Kluba prezidente tiekas ar daudziem angliski runājošiem ārzemniekiem un tos labprāt uzaicina ciemos uz angļu valodas klubu. Viņi ir ļoti atsaucīgi, un klubā ienes īpašu gaisotni. Viena no regulārām kluba apmeklētājām Olga Dārziņa atzīst, ka ārzemnieku klātbūtne klubā ir pats vērtīgākais: «Ja apmeklētāji būtu tikai mūsu pašu cilvēki, tad pēc brīža mēs pārietu uz savu dzimto valodu, jo tā taču ir vieglāk.»
Ārzemnieki labprāt atbild uz jautājumiem par savu zemi. Tas ir divkāršs ieguvums, jo līdztekus sarunvalodas vingrināšanai tā ir iespēja uzzināt ko jaunu. Neklātienē klubiņa biedriem bijusi iespēja «apmeklēt» pat ķengurzemi Austrāliju. Viesi bijuši arī no Amerikas, Anglijas, Skotijas, Īrijas, Nigērijas un citām zemēm. Kā ievērojamākos kluba viesus prezidente min Juri Kreišmani no ASV, kas ir LLU pirmā rektora Pāvila Kreišmaņa – Kveldes mazdēls. Ciemojies Bils Stouts (Bill Stout) no ASV Teksasas štata – Starptautiskās Lauksaimniecības inženieru asociācijas prezidents. Bieži klubu apmeklē arī Jelgavā dzīvojoši ārzemnieki, kas ikdienā valodas barjeras dēļ jūtas samērā vientuļi. Viens no tādiem bijis Džons Boučempls (John Beauchamp), kas, starp citu, esot Amerikas čempions šķīvīšu mešanā. Kā atceras kluba prezidente, viņš šādas sacensības sarīkojis arī saviem klubiņa biedriem, un tās izvērtušās par itin jautru pasākumu. Tagad, kad Džons uz Latviju atbrauc reti, patīkams pārsteigums klubiņā ir viņa pēkšņā ierašanās. Viņš pats saka: «Šim klubam piemīt maģiska spēja kaut uz īsu brīdi apstādināt laiku, padarīt siltu aukstu ziemas vakaru vai atspirdzinošu pavasarī. Tajā es satieku vecos draugus un iegūstu jaunus.»
Palīdz pārvarēt kompleksus
«Cilvēki bieži jūtas nedroši un kautrējas izteikties svešvalodā, baidoties kļūdīties,» saka L.Maļinovska. Tāpēc jo īpaši klubā tiek domāts par nepiespiestas gaisotnes radīšanu, kurā kompleksi pazūdot it kā paši no sevis. Mācību grāmatu vietā uz galdiem ir kafijas tases un pašu nācēju sarūpēti gardumi. Klubā katrs jūtas gaidīts un ikviens ir savējais, jo visus vieno kopīga interese – angļu valoda. «Nav tik svarīgi, ar kāda līmeņa priekšzināšanām cilvēks atnāk, galvenais ir gribēt,» saka students Dmitrijs Kaļins, kas klubā aktīvi darbojas jau otro gadu. Sākumā gan viņam bijis grūti saprast tik raitu angļu valodu, bet tagad viss esot kārtībā.
Klubiņā vienlīdz labi jūtas studenti, skolēni, pasniedzēji, skolotāji, banku darbinieki un pat profesori. Olga Dārziņa, kas strādā Latvijas Krājbankas Jelgavas filiālē, ir ļoti pateicīga klubam, jo tieši tur pārvarējusi savu valodas barjeru: «Sākumā pa visu vakaru pateicu pāris nedrošu teikumu, bet tagad ar angļu valodu man nav problēmu.»
Savukārt profesors, inženierzinātņu doktors Vilnis Gulbis, viens no pirmajiem kluba apmeklētājiem, ir pateicīgs Larisas kundzei ne tikai par apgūto sarunvalodu, bet arī par nodibinātajiem sakariem ar ārzemēm profesionālajā jomā. Sarunvaloda bijusi uzlabota tiktāl, ka ar profesora iniciatīvu deviņdesmito gadu sākumā likti pamati apmaiņas programmai starp LLU Tehnisko fakultāti un Bishop Burton koledžu Anglijā.
Klubiņš, kas rosina piedalīties
Jelgavā bijuši vairāki angļu klubi. Pašreiz palicis viens. Kas tad palīdzējis tik daudzus gadus saglabāt nezūdošo interesi par klubu? Tā regulārie apmeklētāji atzīst, ka lielākais paldies jāsaka kluba prezidentei Larisas kundzei, kas, netaupīdama savu brīvo laiku, arvien pratusi piesaistīt jaunus un interesantus angliski runājošus cilvēkus. Savukārt pati kluba prezidente uzskata, ka galvenā priekšrocība ir brīvā gaisotne, kas rosina aktīvi piedalīties. «Pie mums nekad neviens netiek atstumts, un kontakti ar ārzemniekiem palīdz justies brīvāk.» Tāpat kluba prezidente ar pateicīgiem vārdiem piemin LLU Tehniskās fakultātes dekānu K.Vārtukapteini, prodekānu G.Birzieti un savus jaukos studentus, kas vienmēr bijuši ļoti atsaucīgi un aktīvi kluba dalībnieki.
