«Tas nav mans vaļasprieks – meklēt kaut kādas pārgalvības, bet tad, kad piedāvāja šo dēku, nevarēju izdomāt nekādu atteikumu,» atzīst viens no TV-3 šova «robinsoniem» Vilnis Auzāns.
«Tas nav mans vaļasprieks – meklēt kaut kādas pārgalvības, bet tad, kad piedāvāja šo dēku, nevarēju izdomāt nekādu atteikumu,» atzīst viens no TV-3 šova «robinsoniem» Vilnis Auzāns.
Dzīvības apdraudējums un personīgos līdzekļus izdot nebija paredzams. Ģimene bijusi saprotoša, dēls – pat priecīgs un prasījies par to vienīgo līdzi ņemamo mantu.
Šovs, kas ir populārs Dānijā un Zviedrijā, Baltijas valstīs notika pirmo reizi. «Zinu, ka Igaunijā un Lietuvā tika sarīkots konkurss, Igaunijā pat 15 cilvēku uz vienu vietu bijis. Latvijā gāja citu ceļu – producents, režisori, raidījuma vadītāji aicināja sev zināmus cilvēkus. Jau vairākus gadus man ir tā laime pazīt Mārtiņu Freimani. Viņu satiku, darbojoties skolēnu debašu kustībā. Ar mani runāja raidījuma producente Luīze no Zviedrijas, režisors Olafs Okunovs. Pēc šīm sarunām sapratu, ka viņiem derēju. Šāds modelis, šķiet, attaisnojās, jo konfliktu un strīdiņu kā Igaunijas un Lietuvas komandā mums praktiski nebija. Kaimiņu komandās bija spilgtākas personības, bet viņiem arī problēmiņas radās.»
Dzīve Korgelaides salā bijusi interesanta. «Katru dienu filmēja spēli, kas risinājās minūtes 15 līdz 30, ne vairāk. Pārējā laikā televīzijas cilvēki gatavoja nepieciešamos atribūtus, bet mēs atpūtāmies. Sākumā cēlām māju, iekārtojām, tomēr tā bija atpūta. Bija jauki vakari pie ugunskura, daudz ko pārrunājām un savstarpēji iepazināmies. Bezdarbība…, varbūt tas arī bija grūtākais. Visi bijām no aktīvas vides «izrauti». Izdzīvošana mums tur jāizcīna nebija, arī pēdējais kauls uz visiem nebija jādala.» Filmēšana notikusi visu laiku. Viens no dalībniekiem pat izteicis ideju izgatavot plostu un naktī doties uz tiešām neapdzīvotu salu.
Uz salas Vilnis nodzīvoja astoņas dienas. Kad bija jādodas mājās, viņš juties apmierināts, ka «pamats» ir iepazīts: «Priecājos, ka laikā aizbraucu, būtu vēl kādas muļķības sastrādājis, un to visi skatītos. Pilnīgi pietika sevi «apjūsmot» trīs sērijās. Nu drusciņ jau gribējās vēl tur pabūt, jo sadraudzējāmies.» Pēc spēles «robinsoni» jau ir vairākas reizes tikušies, sazvanījušies un daudz ko izrunājuši.
Šis gads Vilnim bijis bagāts – oktobrī palika 40 gadu –, un tas sākās ar iespēju būt Pēterburgā hokeja čempionātā, kopā ar citiem preses cilvēkiem ar jahtu pavadīt prezervatīvu plosta ceļotājus uz Roņu salu, nedēļu mācīties Dānijā Bornholmas salā Baltijas Mediju centrā. Laiks jāatlicina arī, lai varētu pielikt roku ģimenes mājas celtniecībā.
Ja reāli būtu jāpaliek uz neapdzīvotas salas, Vilnis piekristu tikai tad, ja būtu ļoti strikta vienošanās, ka pēc mēnešiem pieciem viņam atbrauc pakaļ.
