Nemīlīgais rudens vējš nebija spējis aizkavēt lauku sievietes no 18 valsts rajoniem aizvadītajā piektdienā sabraukt Rīgā, lai lemtu par savas — lauku sieviešu – apvienības dibināšanu.
Nemīlīgais rudens vējš nebija spējis aizkavēt lauku sievietes no 18 valsts rajoniem aizvadītajā piektdienā sabraukt Rīgā, lai lemtu par savas — lauku sieviešu – apvienības dibināšanu. Dažas ietekmīgas amatpersonas gan esot šaubījušās, vai patiesi lauksaimniekiem vajadzīga vēl kāda organizācija, ar līdz šim saskaitītajām 42 tā kā vajadzētu būt diezgan. Taču neviena no tām nestrādā tieši lauku sieviešu interesēs! Un kam gan, ja ne lauku sievietei, uz saviem pleciem jāiznes liela daļa pārmaiņu laika nenoteiktības un smaguma.
«Mēs esam iznākušas no mājas, un mums jāiemācās palīdzēt pašām sev un tām, kas vēl nav sadūšojušās spert soli pāri lieveņa slieksnim,» sacīja Jolanta Knope, kas sevi pieteica kā Sesavas pagasta Rudeņu saimnieka sievu. «Mums ir iekritis liktenis dzīvot pārmaiņu laikā. Tā nu ir bijis, ka sākām ar visa iepriekšējā sagraušanu, pēc tam kaut ko uzcēlām un gājām tālāk. Tad atkal grāvām, atkal cēlām. Un atkal gājām, skaidri nezinot, kurp, pa ceļam pazaudējot arī kaut ko ļoti būtisku. Pazaudēta ir iespēja sievietēm satikties. Bet tā ir nepieciešamība, tādēļ sāka veidoties sieviešu klubiņi. Teicama organizēšanās skola mums bija Latvijas Zemnieku federācijas sieviešu organizācijā. Un Jelgavas rajonā klubs «Draudzenes» darbojas jau septiņus gadus.»
Pirmoreiz Latvijas lauku sievietes kopā sanāca šovasar Bulduros, tad arī kļuva skaidrs, ka ir vajadzīga lauku sieviešu organizācija. Pamazām saradās pašas aktīvākās, kas izveidoja darba grupu un, cita citu mudinādamas un papildinādamas, sāka gatavot augsni valsts mēroga konferencei. Rajonos tika saaicinātas lauku sieviešu konferences, kur sievietes no pagastiem mēģināja saskaņot savus mērķus un ceļus to sasniegšanai, izvirzīja delegātes uz lielo valsts mēroga saietu.
«Viena – kas tu esi? Viena sieva no laukiem. Kas tevi ņems vērā? Neviens. Bet, kad būsim daudzas, tad mūs sadzirdēs,» sacīja Jolanta Knope. Un tam nu gan piekrita visas.
«Man šo dienu gribas saukt par ceturto atmodu, ja jau sākt risināt savas problēmas šurp sabraukušās sievietes no visas Latvijas laukiem,» priecājās Laimdota Straujuma, Zemkopības ministrijas valsts sekretāre. Viņa arī raksturoja pašreizējo situāciju laukos un atbalstīja Lauku sieviešu apvienības dibināšanu. Galu galā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju mīt laukos, kur dominē lauksaimnieciskā ražošana un mežsaimniecība, kas darbu dod 11,9 procentiem iedzīvotāju. Pagājušajā gadā viena laukos strādājošā vidējie ieņēmumi bijuši 334 lati, lauksaimniecības produkcijas cenas samazinājušās par 12 procentiem, bet resursu cenas par trīs procentiem paaugstinājušās. Iztiec nu! Turklāt mūsu lauksaimniecība darbaspēku izspiež, nevis piesaista, tā laukos vairojot bezdarbnieku pulku. Interesanti ir arī šādi rādītāji.
Vidējā darba samaksa 1999. gadā; Laukos; Latvijā
Vīriešiem Ls 95 Ls 148
Sievietēm Ls 83 Ls 118
Latvijas lauksaimniekiem ar pārtiku ir jānodrošina visi savas zemes iedzīvotāji, un tas nozīmē, ka visās nozarēs ražošana ir jākāpina. Bet tam vajag ļoti daudz naudas – ap pusmiljardu latu, ko gaidām no ES dažādiem fondiem. Taču ir arī citas, ne tikai ražošanas problēmas un arī ar tām jātiek galā. Zemkopības ministrija, kā zināms, risina tikai lauksaimniecības produkcijas ražošanas lietas. Par izglītību laukos, sociālo sfēru, vidi, ceļiem un visu citu atbildība pienākas citām, atbilstošajām ministrijām. Un, pēc Laimdotas Straujumas domām, te ir arī lauku sieviešu darba liela joma – cīnīties, lai lauki netiktu pamesti savā vaļā, lai sievietēm tiktu radītas iespējas izglītoties, augt, piedalīties sabiedriskajā darbā, lai tiktu apmierinātas ģimenes intereses un vajadzības. Pēc statistikas datiem, tikai 10 procentu iedzīvotāju var veidot savus uzņēmumus, pārējie meklē darbavietas. Tātad sievietēm jāveido arī savi uzņēmumi, kuros atrastos darbs viņām.
Par šīm un vēl daudz citām nozīmīgām lietām sprieda lauku sievietes. Līdz konferences beigās tika izveidota lauku sieviešu padome ar astoņām pagaidām tukšām vietām (konferencē nepārstāvēto rajonu sievietēm), apstiprināti sabiedriskās organizācijas «Latvijas Lauku sieviešu apvienība» statūti un pieņemtas četras rezolūcijas.
Rezolūcija par Latvijas Lauku sieviešu apvienības izveidošanu
Ievēlēt Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomi, kas sešu mēnešu laikā organizē apvienības dibināšanas konferenci. Lauku sieviešu apvienībai jākļūst par lauku sieviešu kustības koordinētāju.
Rezolūcija par nevalstisko organizāciju lomas palielināšanu valsts politikas veidošanā
Pieprasām likumdevējiem atjaunot likumā nevalstisko organizāciju likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Rezolūcija par stabilas un ilglaicīgas lauksaimniecības attīstības stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu
Ar valsts varas rīcībā esošajiem līdzekļiem nodrošināt ilglaicīgas lauku attīstības programmas īstenošanu, kas nodrošinātu visu valsts reģionu vienmērīgu attīstību. Noteikt būtiskus nodokļu atvieglojumus, subsidēt kredītprocentus un citādi stimulēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību laukos, lai samazinātu bezdarbu un nabadzību.
Ja paredzēts, ka lauksaimnieciskajā ražošanā nodarbināto skaits strauji samazināsies, tad nekavējoties sākt īstenot pārorientācijas programmu.
Rezolūcija par bērnu un sieviešu tiesībām
Pārāk liberālas izglītības politikas un likuma par pamatskolas izglītību nepildīšanas dēļ jau varam sastapt pirmos analfabētus. Tādēļ prasām valsts varai un visām pārvaldes struktūrām sākt realizēt likumu par obligāto pamatskolas izglītību. Saglabāt valsts finansējumu vidējai un augstākajai izglītībai, lai tā būtu pieejama arī lauku jaunatnei.
Lauksaimniecībā nodarbinātajām sievietēm saglabāt iespēju pensionēties priekšlaicīgi – no 55 gadu vecuma.
Valstiski atzīt mājsaimnieces statusu.
***
Vēl tikai jāpiebilst, ka ļoti sirsnīgu, sievišķīgi mīļu atmosfēru konferencē ienesa Mālpils sieviešu ansamblis ar savu bezgala jauko programmu.
