Jau desmit gadu Latvijā attīstās privātā uzņēmējdarbība. Uzņēmēji šai laikā gan guvuši panākumus, gan piedzīvojuši rūgtus brīžus, tomēr enerģiski ļaudis arvien cenšas atrast iespējas savu ideju īstenošanai.
Jau desmit gadu Latvijā attīstās privātā uzņēmējdarbība. Uzņēmēji šai laikā gan guvuši panākumus, gan piedzīvojuši rūgtus brīžus, tomēr enerģiski ļaudis arvien cenšas atrast iespējas savu ideju īstenošanai. Universālākā biznesa uzsākšanas un attīstīšanas atslēga, protams, ir nauda. Tā jāieliek prasmes, pieredzes slēdzenē, un tad durvis uz panākumiem būs vaļā. Praksē tomēr bieži vien šīs atslēdziņas pietrūkst – tieši neziņa, kur ņemt līdzekļus atspērienam, kavē daudzu perspektīvu nodomu piepildīšanu. Tajā pašā laikā ir iespējama dažādu fondu līdzekļu piesaiste, jāzina tikai, kur meklēt palīdzību.
Latvijā jau piecus gadus darbojas stabils un profesionāls biznesa konsultantu tīkls. Konsultanti apvienojušies asociācijā, kuras speciālisti palīdz gan dibināt uzņēmumu, gan izstrādāt biznesa plānu un stratēģiju, viņi arī atradīs iespējas piesaistīt investīcijas un sniegs kvalificētu palīdzību visos ar biznesu saistītos jautājumos. Asociācijas rīcībā ir garš iespēju saraksts, kas ļauj gūt finansu līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Un, lūk, neliels ieskats šajās iespējās.
1. Lauksaimniecības un lauku attīstības pirmsiestāšanās programma SAPARD. Tās mērķis ir mūsu valsts lauksaimniecības un lauku attīstības sektora likumdošanu harmonizēt ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu. Šī programma paredzēta no 2000. līdz 2006. gadam vai līdz brīdim, kad Latvija iestāsies ES, katru gadu saņemot 21848000 eiro (aptuveni 13000000 latu), kas jāizlieto viena budžeta gada laikā. SAPARD līdzekļi ir dāvinājums, un tas nav jāatdod. Taču Latvijas puse piedalās ar līdzfinansējumu: 25 procentus līdzekļu veido Latvijas valsts līdzdalība, 75 procentus – ES.
Pamatojoties uz lauksaimniecības departamentu un pašvaldības organizāciju veikto aptauju rezultātiem, izveidotas piecas atbalsta programmas un vairākas apakšprogrammas. To ietvaros līdzekļus varēs saņemt zemnieku saimniecības, lauksaimniecības uzņēmumi, lauku uzņēmēji (arī mazie un vidējie uzņēmumi), lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumi un profesionālās asociācijas lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai, lauksaimniecības zemju apmežošanai, zemes ierīcībai, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanai, lauku ekonomikas dažādošanai, veicinot alternatīvus ienākumu avotus, vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošanai, apmācību pilnveidošanai, hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai un modernizācijai applūstošajās zemēs un vidi saudzējošu lauksaimniecības metožu ieviešanai un attīstīšanai.
Lai saņemtu SAPARD finansējumu, jāievēro noteikti kritēriji. Neatkarīgi no atbalsta programmas uzņēmumam jābūt reģistrētam Uzņēmumu reģistrā (UR) kā nodokļu maksātājam un jābūt bez nodokļu parādiem. Biznesa plānā jānorāda, ka attiecīgais projekts ir izdevīgs saimniecības ekonomikai. Uzņēmumam jāatbilst vides, higiēnas un dzīvnieku labturības minimālajām prasībām. Jāievēro arī, ka līdzekļu saņēmējam (uzņēmuma īpašniekam)
* jābūt vismaz pamatizglītībai lauksaimniecībā,
* jābūt grāmatvedības uzskaitei,
* pamatdarbībai jābūt lauksaimnieciskajai ražošanai, tas ir, vismaz 50 procentu kopējo ienākumu jāiegūst no lauksaimniecības.
Būtiski, ka SAPARD finansējumu iespējams saņemt tikai pēc attiecīgā projekta realizācijas. Sākotnēji jāizmanto savi līdzekļi, un tikai pēc tam varēs saņemt 50 līdz 80 procentu no projektu summas (50% no peļņu nesošo projektu summas, 80% – no summas, kas izlietota projektiem ar sabiedrisku nozīmi). Paredzams, ka projektus iesniegt varēs sākt 2001. gada sākumā. Pieteikuma formas un veidlapas iespējams saņemt reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, kur tiks izvērtēti projekti, pārbaudīta to atbilstība un apstrādāti dati. Gala lēmumu par projekta īstenošanu pieņem Lauku atbalsta dienests (LAD). Pārstrādes uzņēmumu īpašnieki projektus iesniedz tieši LAD. Pēc projekta īstenošanas uzņēmējam LAD jāiesniedz visi dokumenti, kas pierāda, ka projekts ir īstenots. Pēc dokumentu izskatīšanas dienestā tiek pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu.
Papildu informācija saņemama pa tālruni 7027398.
2. Pirmsiestāšanās strukturālais fonds ISPA arī ir viens no finansiālajiem instrumentiem kandidātvalstīm, līdz tās iestājas Eiropas Savienībā. ISPA piešķir finansējumu transporta infrastruktūras attīstībai un vides aizsardzībai. Šis fonds darbosies līdz 2006. gadam, ik gadu piešķirot noteiktu summu, ko aprēķina no katras valsts iedzīvotāju skaita, iekšzemes kopprodukta un teritorijas. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, Latvijai paredzēts piešķirt aptuveni 30000 līdz 40000 miljonu eiro. Finansējumu paredzēts novirzīt vienlīdzīgi vides un transporta sektoram.
Vides aizsardzībā prioritāri ir ūdens saimniecības un atkritumu saimniecības projekti. Viens no pašlaik plānotajiem ir arī Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības projekts. Transportā fonda līdzekļus paredzēts izmantot vērienīgiem projektiem (vienam projektam – pieci miljoni latu). Fonda atbalsts nav paredzēts ostām.
Projektus var iesniegt valsts un pašvaldību uzņēmumi.
Papildu informāciju var iegūt pa tālruni 7026431 (vides aizsardzībā) un 7028214 (transporta infrastruktūras projektiem).
3. Reģionālais fonds «Reģionu attīstība» ir bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (visas kapitāla daļas pieder valstij), kas dibināta 1998. gadā. Fonda mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību īpaši atbalstāmajos reģionos. Atbalsta instrumenti ir
* kredītprocentu maksājumi vai daļēji procentu maksājumi,
* ieguldījumi uzņēmumu statūtkapitālā,
* vienreizēji maksājumi uzņēmējdarbību veicinošiem pasākumiem,
* ieguldījumi reģionu vietējos attīstības fondos,
* pašvaldību infrastruktūras attīstības kopfinansējums saistībā ar uzņēmējdarbību.
Fonda atbalsts paredzēts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), pašvaldībām un to struktūrvienībām, kas reģistrētas un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos. Patlaban fonda atbalstu jau saņēmis 171 projekts.
Sīkākas ziņas – pa tālruni 7331430.
4. Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir bezpeļņas organizācija Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Tās mērķis – sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, uzņemoties lielāko daļu riska gadījumā, ja perspektīva uzņēmējdarbības attīstības projekta iesniedzējam ir grūti saņemt kredītu nepietiekama nodrošinājuma, neilgās kredītdarbības un tamlīdzīgu iemeslu dēļ. Garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem šajā aģentūrā var pieprasīt jebkura kredītiestāde, ja attiecīgais uzņēmums atbilst šādām prasībām:
* ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, un tā darbība nav saistīta tikai ar lauksaimniecisko ražošanu bez pārstrādes vai tikai ar tirdzniecības starpniecību;
* strādājošo skaits nav lielāks par 150;
* gada apgrozījums nav lielāks par Ls 1000000;
* bilances vērtība nepārsniedz Ls 200000.
Ar LGA starpniecību var tikt pie kredīta pamatlīdzekļu, ēku iegādei, kā arī nemateriāliem ieguldījumiem – dizainam, mārketingam, ražošanas jauninājumiem. Maksa par garantiju tiek noteikta prēmijas veidā kā vienreizējs maksājums divu līdz četru procentu apmērā no garantētās summas.
Papildu informācija – pa tālruni 7216810.
5. Baltijas Mazo uzņēmumu investīciju fonds (BSEF) ir riska faktora attīstības kapitālieguldījumu firma, kas Baltijas valstīs strādā kopš 1997. gada oktobra un nodrošina finansu un tehnisku palīdzību privātiem maziem un vidējiem biznesa uzņēmumiem, kas ir Baltijas valstu pilsoņu īpašumā, lai attīstītu sabalansētu, atvērtu, brīvu tirgus ekonomiku. BSEF nav banka un nepiedāvā kredīta veida finansējumu, bet gan nodrošina galvenokārt ilgtermiņa riska kapitāla finansējumu. Individuālās biznesa investīcijas lielākoties ir no 25000 līdz 400000 ASV dolāru apjomā (bet kopā ar citām finansu institūcijām BSEF var piedalīties arī lielākos projektos). Parasti investīcijas tiek realizētas akciju vai akciju/parāda hibrīdieguldījumu struktūras veidā par 25 līdz 49 procentiem no uzņēmuma akciju daļām. Investīciju struktūra un līdzekļi tiek pielāgoti katrai situācijai. Prioritāra ir lauksaimniecība, netradicionāli eksporta veidi, vieglā rūpniecība, biznesa atbalsta aktivitātes (tādas kā poligrāfija, enerģija un vide). BSEF neinvestē tādos uzņēmumos, kas saistīti ar tabakas ražošanu, bruņojumu, alkoholu, azartspēlēm, finansu pakalpojumiem, nekustamajiem īpašumiem, patēriņa preču tirgošanu, kā arī ar videi kaitīgu darbību.
Papildinformācija – BSEF Latvijas birojā pa tālruni 7289500.
(Turpmāk vēl.)
