Pagājusī nedēļa bija tādu labu notikumu ieskauta. Rīgā galerijā «Melnais balodis» vēl nedēļu var apskatīt mūsu novadnieku Sandras un Ginta Strēļu izstādi.
Pagājusī nedēļa bija tādu labu notikumu ieskauta. Rīgā galerijā «Melnais balodis» vēl nedēļu var apskatīt mūsu novadnieku Sandras un Ginta Strēļu izstādi. Tas ir kaut kas brīnišķīgs, ja nepieciešams relaksēties no ikdienas rutīnas – māksliniece Sandra veido gleznas no ādas, bet Gints ir rotkalis. Galerijas vienā pusē ugunīgi oranžas krāsas, kas uzbudina, bet otrā mierīgi zaļās – tās nomierina.
Darbdienas paiet steigā un nemitīgā rosībā – ceļš ved no Svētes uz Jelgavu un atpakaļ. Internets mums pašvaldībā it kā ir, bet visi norēķini tā vai tā jāveic klātienē – bankā. Tāpēc arī iznāk daudz braukāt. Savukārt vakaros iesaistos dažādās aktivitātēs – otrdienās braucu spēlēt volejbolu uz Ānes sporta kompleksu, bet trešdienās dziedu ansamblī. Vakara ziņu raidījumus televīzijā noskatīties iznāk reti – parasti otrā dienā ielūkojos internetā un uzzinu, kas jauns. Samulsina notikumi Aleksandrovas speciālajā internātskolā. Neesmu gan tajos tā pamatīgi iedziļinājusies, taču saprotu, ka, pastāvot mūsu sistēmai, būs grūti visu pierādīt un vainīgos sodīt atbilstoši. Žēl, ka tas tā notiek. Savukārt vienmēr mani iepriecina mūsu prezidente, kas prot lieliski pārstāvēt valsti pasaulē. No viņas var tikai mācīties un mācīties.
Mūsu ģimenē jau labu laiku ir izveidojusies kāda tradīcija (pateicoties skolai). Abas meitas mācās Svētes pamatskolas programmā «Soli pa solim», un katru piektdienu viņas raksta vēstules vecākiem, bet mums nedēļas nogalē jāraksta atbilde. Tas ir vienreizēji – bērni raksta savas izjūtas pagājušajā nedēļā, bet mēs tās izanalizējam. Var teikt, ka bērni mūs disciplinē – ja piemirstam, mums vienmēr tiek atgādināts šis pienākums. Pašlaik tā ir saikne starp paaudzēm, bet nākotnē vēstules būs kā ģimenes hronika.
Taču pašus neaizmirstamākos mirkļus man sagādāja vīrs – svinējām desmit gadu kāzu jubileju. Viņš aizveda mani uz Rīgu un ļāva iet jebkurā veikalā un pirkt, ko sirds kāro. Cik gan bieži sievietei gadās kas tamlīdzīgs? Jutos kā karaliene. Izvēlējos jauku kostīmu, ko 1. decembrī uzvilku, lai piedalītos Latvijas izpilddirektoru asociācijas gada pārskata sapulcē, kuras noslēgums risinājās DET pirtī Svētes pagastā.
