Reklāma
Jūlija vidū Jelgavā nolijis 141% (!) virs normas – liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Lietavas ne tikai pabojājušas vasaras priekus, bet arī kārtīgi izmērcējušas dārzus. Prasām Latvijas dārzeņkopju asociācijas “Latvijas dārznieks” ekspertei Mārītei Gailītei, kā slapjumā palīdzēt dārzeņiem.
Galvenā problēma, ko rada ilgstošs un spēcīgs lietus – tas sablietē augsni un augu saknēm trūkst gaisa. Bet to vajag visām kultūrām bez izņēmuma. Ja lapas sākušas dzeltēt – tas jau liecina, ka augs ir stresā. Tāpēc svarīgākais darbs, kas darāms šādā laikā, – tiklīdz iespējams tikt dobēs, vajag rušināt augsni. Ja augi saauguši ar biezu lapojumu, tad jāveido gaisa ejas ar dārza dakšām – ieduram un izvelkam, ieduram un izvelkam.
Tāpat, ja dārzā vagās krājas ūdens, nevajag gaidīt, kad tas pats pazudīs. Var ārpus dobēm izrakt bedri, uz kuru novadīt stāvošo ūdeni. Dziļi jau nav jārok, jo parasti ūdens nav tik daudz. Taču, stāvot uz augsnes, tas, protams, neļauj tai žūt, tāpēc ūdeni vajag dabūt prom, cik ātri vien var.
Ja augu lapas nemaz vairs nav dzīvespriecīgas, Mārīte Gailīte iesaka ķerties pie reanimācijas līdzekļa – kalciju saturošu līdzekļu, piemēram, “CalMax”, smidzināšanas uz lapām.
Apsmidzināšanu vislabāk veikt no rīta, kad lapas ir spirgtākas. Nevajadzētu to darīt karstā laikā. Pret šādu palīdzību iebildumu nebūs nevienam dārzeņdobē augošajam.
Ekspertes novērojumi liecina, ka mitrais laiks nav paticis sīpoliem un tiem jau parādījušās slimības, piemēram, sausplankumainība, neīstā miltrasa. Ja tās pamanītas, bet sīpoli paredzēti drīzai apēšanai, tad labāk nekavēties ar to novākšanu. Jo šādos apstākļos sīpoli ilgi veseli nepaliks, un tad var gadīties, ka no ražas arī daudz nepaliks.
Arī ķiplokus, kuriem nu jau sācies novākšanas laiks, labāk novākt kādu dienu agrāk, nevis atstāt mitrumā.
Ja dārzā ir tiešām smaga mālaina augsne, tad grūti varētu klāties arī kartupeļiem. Jaunie bumbulīši slapjumā var arī nosmakt. Būtu kārtīgi jāparušina arī burkānu un biešu vagas.
Ķirbjiem un kabačiem ir sekla sakņu sistēma, tāpēc tai mitrums varbūt ne tik daudz skādē. Taču šādā laikā ķirbjveidīgajiem var ātri vien parādīties, piemēram, neīstā miltrasa. Ļoti uzņēmīgas pret to ir melones.
Gurķiem vērts apskatīt, vai pie saknes nav sagrauzuši gliemeži un tur nav sācis jau pūt. Ja nu tā gadījies, tad var ņemt veselo vasu, apbērt to ar augsni, un gurķis pēc laika tajā vietā izdzīs jaunas saknītes.
Tāpat, lai lauka gurķiem tiek vairāk tik vajadzīgās gaismas, tos var atsiet vertikāli. Ir valstis kā, piemēram, Polija, kur tieši tā arī tos audzē.
Jāuzmana, vai lauka tomātos neparādās augļu puve, kurai patīk šāds laiks.
Mārīte Gailīte pamanījusi, ka samērā labi lietaino vasaru pārcieš pupiņas, un tās izskatoties labi. Arī tām varam palīdzēt ar gaisu, izmantojot kaut vai dakšas. Tāpat, ja vien kukurūza tiešām nestāv peļķē, tā arī pietiekami labi jūtas, jo tai ir gaisa saknes.
Eksperte atzīst, ka mitrums patīk arī kāpostiem. Esot teiciens, ka tie kā zirgs – spaini ūdens izdzer.
Teksts un foto: Kristīne Sēnele
Reklāma