Eiropas Komisija noteikusi pagaidu aizliegumu visās Eiropas Savienības valstīs liellopu barībā izmantot gaļas un kaulu miltus.
Eiropas Komisija(EK) noteikusi pagaidu aizliegumu visās Eiropas Savienības(ES) valstīs liellopu barībā izmantot gaļas un kaulu miltus. Tā ir viena no iespējām, kā mazināt govju trakumsērgas izplatīšanās risku. Kā paziņojis Eiropas Savienības komisārs veselības un patērētāju tiesību drošības jautājumos Deivids Bernss, šis un vēl citi pasākumi tiek veikti, lai atjaunotu patērētāju uzticību.
Tiek īstenots plāns, lai visu mājlopu, kas vecāki par 30 mēnešiem, gaļa tiktu nošķirta no iekļaušanas cilvēkiem paredzētos pārtikas produktos, pirms tiek pārbaudīts, vai dzīvnieks nav bijis slims ar liellopu sūkļveida encefalopātiju (LSE).
Daudzas valstis, arī Latvija, Lietuva un Igaunija, noteikušas aizliegumu liellopu gaļas produktu importam no Vācijas, Spānijas, Šveices, Austrijas, Francijas un Portugāles, kur konstatēti govju trakumsērgas gadījumi. Polijas noteiktais liellopu gaļas importa aizliegums attiecināts arī uz Beļģiju, Holandi un Luksemburgu. Līdzīgi, kā tas bija pirms pāris gadiem ar britu gaļas eksportu, arī šoreiz daudzas valstis šīs nelaimes izmanto konkurences cīņā. Ja liegums nav saistīts ar atklātās slimības perēkļa izolāciju, bet noteikts kā, piemēram, Igaunijā, uzreiz uz piecu gadu termiņu vai arī kā Polijā, aizliedzot ievest no valstīm, kurās nav fiksēti saslimšanas gadījumi, tad pamats domāt, ka tas vairāk ir vietējo ražotāju, nevis patērētāju interesēs.
Eiropas valstu, it īpaši Francijas, noraidošo nostāju izbaudīja Lielbritānijas liellopu gaļas audzētāji. Pēc EK paziņojuma par eksporta aizlieguma atcelšanu Lielbritānija pagājušā gada 23. augustā atsāka liellopu gaļas eksportu uz ES valstīm, nosūtot simboliskus četrdesmit piecus kilogramus liellopu gaļas filejas uz svinīgām pusdienām Briselē. Lielbritānijas Nacionālās lauksaimnieku apvienības pārstāvniecības Eiropas Savienībā biroja direktore Džūlija Smita intervijā atzina: «Es gribētu bilst par šādu gadījumu daudz lielāku postošāko ietekmi uz visu valsts tautsaimniecību. Eiropas Savienības noteiktais aizliegums eksportēt ar LSE inficēto gaļu darbojās kopš
1996. gada. Kaut gan infekcijas izplatība tika ātri ierobežota, Eiropas Komisija to atcēla tikai 1998. gada novembrī, bet līdz pat šā gada sākumam Lielbritānija nevarēja eksportēt gaļu. Par ieganstu tiek minētas dažādas formalitātes, bet tās, manuprāt, tiek izmantotas negodīgai konkurences cīņai Eiropas Savienības ietvaros.»
Kad pirms mēneša tika atklāti vairāki liellopu saslimšanas gadījumi ar tā saukto trakumsērgu (ar BSE jeb tulkojumā – liellopu sūkļveida encefalopātiju), Francijā un citās ES valstīs sākās patērētāju psihoze. Kā zināms, pastāv pamatotas, bet zinātniski vēl īsti nepierādītas aizdomas, ka šādi inficētas liellopu gaļas lietošana cilvēkiem izraisa nāvējošu smadzeņu slimību. Francijas veselības ministrs ir atzinis, ka valstī palielinās to cilvēku skaits, kam parādās Jakoba – Kreicfelda slimības simptomi.
Aģentūra «Reuters» ziņo, ka Francijas gaļas pārstrādes industrijas realizācijas apjoms krities vismaz par 40 procentiem. Daudzas valstis ir slēgušas robežas Francijas gaļai. Francijas lauksaimniecības ministrs Žans Glavanī paziņojis, ka lopkopji, kas cieš zaudējumus sakarā ar patērētāju bailēm no govju trakumsērgas, saņems palīdzību 3 miljardu Francijas franku (243,9 miljoni latu) apmērā.
Liellopu gaļas patēriņš ES valstīs pērn bija 19 kg vienam iedzīvotājam. Pēc 7,4 procentu krituma 1996. gadā līdz šim gadam patērētāju uzticība bija pamazām atgriezusies, bet nu pēc pašreizējās krīzes jādomā, ka gaļas patēriņa īpatsvarā cūkgaļa dominēs vēl vairāk, bet vistas gaļa uzturā apsteigs liellopu gaļu.
Pirmdien Briselē notika ārkārtējā Lauksaimniecības padomes sēde LSE jautājumos. Eiropas Komisija dalībvalstu lauksaimniecības ministriem bija iesniegusi priekšlikumu paketi. Tā kā priekšlikumi tiktu piemēroti vienādi visās valstīs, lēmumu varēja pieņemt tikai ar balsu vairākumu. Divi bija pret – Vācija un Somija. Vācija tāpēc, ka pasākumi par «mīkstu», Somija tāpēc, ka trakumsērga viņus neskar.
No 2001. gada janvāra dzīvnieku uzturā uz sešiem mēnešiem aizliegts lietot barību, kurā izmantota gaļa un kauli (izņēmums zivju milti un arī tie tikai cūkām un vistām). 30 mēnešu laikā jāpāriet uz visu ES liellopu testēšanu uz LSE.
Ministri vēl turpina spriest par piemaksu palielināšanu liellopu gaļas audzētājiem no 60% līdz 80% un par jaunās sistēmas «iepirkt iznīcināšanai» ieviešanu visiem liellopiem, kuri vecāki par 30 mēnešiem.
