Par vietām nākamajā Jelgavas Domē gatavi cīnīties arī tikai šovasar dibinātās un reģistrētās partijas «Tautas mantojums» izvirzītie kandidāti.
Par vietām nākamajā Jelgavas Domē gatavi cīnīties arī tikai šovasar dibinātās un reģistrētās partijas «Tautas mantojums» izvirzītie kandidāti. Partijas identitāti un ieceres sarunā ar «Zemgales Ziņu» Komentētāju nodaļas vadītāju Modri Sprudzānu atklāj «Tautas mantojuma» priekšsēdētājs, pašreizējās Jelgavas Domes deputāts Jānis Ozoliņš.
Daudzus lasītājus interesē jūsu pārstāvētās partijas identitāte. Vai ir pamats runām par tās saistību ar Joahimu Zīgeristu?
Partija ir pilnīgi neitrāla, nekādas sadarbības ar Joahimu Zīgeristu tai nav.
Tātad partija arī nesaņem finansējumu no J.Zīgerista?
Nē. Ja tādas runas ir, tad tās ir baumas.
Raksturojiet, lūdzu, partijas programmu. Ar ko «Tautas mantojums» atšķiras no citiem politiskajiem spēkiem?
Mūsu partijas programma pēc būtības daudzviet ir līdzīga sociāldemokrātu un «tēvzemiešu» programmai. Ar šiem politiskajiem spēkiem mēs arī it kā varētu strādāt kopā, taču, paskatoties, kā pašlaik strādā pie varas esošās partijas, kaut vai tie paši «sociķi» un «tēvzemieši», redzam, kā ir pasliktinājies ekonomiskais stāvoklis Latvijā, šīm partijām nevar redzēt atdevi. Nu nav! Šajā laikā es neredzu nevienu likumu, kuru pie varas esošās partijas būtu mainījušas par labu cilvēkiem. Ņemsim pēdējo pensiju indeksāciju: 19 santīmu – tas taču ir izsmiekls.
Man ir bieži uzdevuši jautājumu: «Ozoliņ, jums ir gandrīz tāda pati programma kā sociāldemokrātiem, kāpēc jūs nepievienojaties viņiem?» Bet kāda jēga? Vadošās partijas darbosies gan šajā, gan nākamajā valdības sastāvā. Un, ja dažas personas nāks klāt tiem, kas jau darbojas, mēs nekādas izmaiņas valstī nepanāksim. Tāpēc radās pieprasījums pēc jaunas partijas dibināšanas, lai Saeimas un valdības sastāvā parādās «jaunas sejas» ar jaunu motivāciju un enerģiju. Es bieži esmu Saeimas mājā un redzu, ka «vecie» deputāti nav ieinteresēti mainīt nevienu likumu. Vai tas ir tāpēc, ka viņiem ir ļoti simpātiskas algas?
Tāpēc valstī ir jābūt jaunam politiķu kontingentam, kas spētu novērst nabadzību un atpalicību.
Ar kādiem politiskajiem instrumentiem jūsu partija domā likvidēt šo atpalicību un nabadzību?
Mēs esam izstrādājuši programmu, saskaņā ar kuru vislielākā uzmanība ir jāpievērš tautsaimniecībai. Gribi vai negribi, bet nauda no debesīm nekritīs. To var iegūt tikai strādājot. Tātad – jāattīsta tautsaimniecība. Jāpārstrādā pašreizējā nodokļu sistēma, taču to nedarīs partija, bet tās pieaicinātie speciālisti, kuru darbu partija uzņemtos koordinēt, jo neviens no mums nevar pateikt, ka sociālajam nodoklim valstī ir jābūt tādam, bet ienākuma nodoklim – šādam. To var izdarīt tikai speciālisti.
Lai attīstītu tautsaimniecību, mūsu partijas biedri un piesaistītie speciālisti neredz citu ceļu, kā tikai kredītsistēmas maiņu. Uzsākot uzņēmējdarbību, ir nepieciešams starta kapitāls. Pašvaldībās varētu ieviest uzņēmējdarbības atbalsta fondus, jo tieši pašvaldības redz, kas ir tās personas – «vilks» uzņēmumu vai «nevilks». Bet starta kapitāls ir jādod. Šobrīd, ja arī kredītu izkaro bankā, pienāk konkrēts datums, neņemot vērā, vai uzņēmums jau ir uzsācis ražošanu vai nav, un kredītlīdzekļi ir jāsāk atdot atpakaļ. Tad jāmeklē vēl viens kredīta devējs, no kura atkal ir jāaizņemas, lai varētu atdot pirmajam. Tas nav pareizi.
Jūsu piedāvātajā variantā pastāv iespēja ar pašvaldību starpniecību izsaimniekot uzņēmējdarbības veicināšanai paredzētos līdzekļus. Ja pašvaldība sāk dalīt kādus kredītus, parasti atrodas ieinteresētās personas, radu un draugu būšanas. Vai tas nav pārāk riskanti?
Nu, no korupcijas mēs tik viegli vaļā netiksim. Bet nevar sākt prasīt kredīta atmaksu no uzņēmuma, kurš vēl nav sācis gūt pirmos ienākumus. Ar pašreizējo ierobežoto kredītu pieejamību nekur mēs netiksim.
Vai esat gatavs runāt par «Tautas mantojuma» deputātu kandidātu sarakstu nākamajai Jelgavas Domei?
Saraksts jau ir, viss sastāvs, bet es pagaidām negribētu saukt uzvārdus, jo vēl ir laiks iesniegt jaunas kandidatūras. Vēl var nākt ieteikumi no uzņēmumu vadītājiem. Saraksts ir nopietna lieta, un ir jāizmanto laiks, kamēr vēl iespējams. Ir jāizvērtē, kurš ko var darīt smagajā Jelgavas situācijā.
Runājot par Jelgavā darāmajiem darbiem, daudziem ir aizmirsusies Jelgavas vieta Latvijā, – mēs atrodamies dzelzceļa «ugunskrustpunktā». Ir bijuši savā laikā divi nopietni gadījumi: vienreiz aizdegās degvielas cisternas un otrreiz – ķimikālijas. Pilsētā obligāti ir jābūt drošiem dzelzceļa tranzītpārvadājumiem. Ja cilvēki nebūs nodrošināti, tad nav arī tālāk par ko interesēties. Šī lieta ir apklususi, un pie tās jāatsāk nopietns darbs. No Krievijas caur Jelgavu uz Ventspili tiek pārvadātas ļoti indīgas vielas. Viena joma ir drošība un aizsardzība, bet otra — nodokļi, ko iekasē par preču tranzītpārvadājumiem. Tie šobrīd Jelgavā nenonāk. Jāpanāk tāda situācija, lai vismaz daļēji šos nodokļus mēs varētu iekasēt pilsētas labā. Lai vienreiz Jelgavā varētu sakārtot ielas un arī mājas savest kārtībā, uzlabot sociālo sfēru. Aivars Lembergs šajā ziņā lepojas: jā, viņš ir noslēdzis līgumu ar Maskavu par degvielas un dažādu indīgo vielu pārvadājumiem, un Ventspils ir skaista un sakopta. Bet mēs dzīvojam pastāvīgās bailēs un jūtamies apdraudēti, taču par to pilsētai pat naudiņa neienāk, kamēr citi dzīvo uz mūsu rēķina. Es uzskatu, ka tas ir pats galvenais, kas jāpanāk Jelgavai. Mēs pie šā jautājuma strādāsim neatkarīgi no tā, vai ievēlēs mūs vai ne. Mēs gatavosim cilvēkiem nepieciešamos lēmumu projektus un ar prezidentes starpniecību tos iesniegsim valdībā.
Otra lieta, neskaitot Siltumtīklu lielo problēmu, ir pašreizējā situācija sociālajā sfērā. Tās pašas narkotikas, tie paši «bomži» un «zilīši». Jelgavā atvērta patversme, un prokuratūra ļoti labi par to atsaucas, jo samazinās to noziegumu skaits, kurus izdara tikko no ieslodzījuma vietām atbrīvotie cietumnieki.
Jelgavā ļoti smagā situācijā ir nonākuši daudzi bērni. Ja mēs nepievērsīsim viņiem uzmanību un šie bērni turpinās klaiņot, tad perspektīvā tie nebūs izglītoti un strādājoši līdzcilvēki. Viņu dzīve jau ir sabojāta. Šajā sakarā es Jelgavā gribu panākt sociālā centra izveidi. Līdz šim sociālajā sfērā strādā sociālie darbinieki, kas aprūpē vientuļus pensionārus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Bet labāk ir darboties vienā centrā, kur strādā ārsts, sociālais darbinieks un citi attiecīgi izglītoti cilvēki, kas ir jebkurā situācijā pieejami un gatavi sniegt morālo atbalstu.
Un, bez šaubām, aktuālā siltuma problēma. Es neredzu iespēju, ka to varētu atrisināt pašvaldība, neiesaistoties valstij, kam vajadzētu uzņemties segt daļu kredīta. Tādā veidā, kā šis kredīts tika ņemts, nav iespējams izkļūt no «purva» ārā. Pašreiz Siltumtīkli zaudē arī patērētājus, kas ir tie paši iedzīvotāji. Ja precei nav pircēja, par to netiek saņemta arī nauda. To, protams, ir grūti kādam iestāstīt, taču, manuprāt, tarifs ir mazliet jāsamazina, lai piesaistītu lielāku pircēju loku, lai aizgājušie atgrieztos atpakaļ.
Un kādā veidā jūs domājat šo tarifu samazināt?
Ir jāmeklē iespējas iepirkt kurināmo par zemākām cenām, nevis uzreiz – kā pagadās, jo citās pilsētās tarifs nav tik augsts.
