Nedēļa pirms 10. decembra Stokholmā ir īpaša – tur ierodas gadskārtējās Nobela prēmijas laureāti, notiek zinātniski priekšlasījumi, preses konferences.
Nedēļa pirms 10. decembra Stokholmā ir īpaša – tur ierodas gadskārtējās Nobela prēmijas laureāti, notiek zinātniski priekšlasījumi, preses konferences, bet snobi tikmēr pārspriež, kas piedalīsies, ko ēdīs un ko dzers grandiozajā banketā, kas seko prēmiju pasniegšanas ceremonijai.
Nenoliedzami, Alfreds Nobels – rūpniecības magnāts, zinātnieks un humānists – ir zviedru lepnums, un ikviens Stokholmas tūrists «City Hall» plašajās zālēs tiek iepazīstināts ar viņa dzīves gājumu, Nobela prēmijas izcelsmi un tās pasniegšanas tradīcijām. Bet 10. decembra notikumi ir visas pasaules uzmanības centrā.
Pasaules cilvēks ar Zviedrijas pilsonību
Dzimis zviedru ģimenē Stokholmā 1833. gadā, Alfreds Nobels deviņu gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Sanktpēterburgu. Tur viņa enerģiskais tēvs drīz vien kļuva par vērā ņemamu izgudrotāju un rūpnieku, kas savu darbību izvērsa daudzās valstīs, savukārt privāti skolotie dēli ieguva lielisku izglītību dabas zinātnēs un literatūrā. Ceļodams kopā ar ģimeni, Alfreds papildināja savas zināšanas, apguva valodas un jutās kā pasaules pilsonis. Taču vienlaikus nekad nav vēlējies atteikties no savas dzimtenes un Zviedrijas pilsonības.
Nobels lasīja, runāja un rakstīja piecās Eiropas valodās – zviedru, krievu, angļu, franču un vācu. Un viņa neskaitāmie vēstuļu rokraksti apliecina profesionālu pārvaldījumu katrā no tām.
Veselības dēļ Alfreds Nobels laiku pa laikam uzturējās ūdensdziedniecības vietās, kā pats teicis, «mazāk lai dzertu ūdeni, vairāk lai atpūstos». Taču vienlaikus medicīna Nobelu ieinteresēja arī profesionāli, viņš veica daudzus izmēģinājumus un deva pirmsākumus teorijām, kuras izmanto līdz mūsu dienām.
Nobela aizrautība bija arī literatūra. Ne tikai lasīšana, bet arī paša mēģinājumi. Diemžēl lielāko daļu no saviem jaunībā zviedriski rakstītajiem darbiem viņš vēlāk iznīcināja. Taču pēc viņa nāves ir saglabājusies gara autobiogrāfiska poēma angļu valodā, kuras kopijas Nobels dāvājis tuvākajiem draugiem. Bet, gatavodams testamentu 1895. gadā, viņš veltījis emocionālus tekstus sava laika rakstniekiem, tostarp arī zviedrietei Selmai Lāgerlēvai, pirmajai sievietei, kas 1909. gadā kļuva par Nobela prēmijas laureāti.
Arī Miera prēmijas iedibināšana ir cieši saistīta ar Nobela personiskajām izjūtām un pieredzi. Biogrāfi, norādot uz speciālo atzīmi testamentā par «miera kongresu organizētājiem un sekmētājiem», piemin viņa draudzeni austriešu baronesi Bertu fon Suttneri, kuras organizētos Miera kongresus Romā un Bernē viņš atbalstīja finansiāli.
1905. gadā baronese kļuva par Miera prēmijas laureāti.
Mantojums un Nobela fonds
Nobela mantojuma pamatā ir viņa izgudrojumi. Uz Nobela vārda reģistrēti vairāk nekā 350 patentu, bet vēsturē viņš galvenokārt iegājis kā dinamīta izgudrotājs. Šim eksplozīvajam materiālam, kura patents tika apstiprināts 1867. gadā, izrādījās ievērojama loma rūpniecības attīstībā visā pasaulē. Ciešā saistībā ar izgudrojumiem ir viņa dibinātās kompānijas divdesmit valstīs. Lielāko daļu kapitāla veidoja viņa rūpnieciskās aktivitātes Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Krievijā.
Pēc zinātnieka nāves 1896. gadā saskaņā ar testamentu šiem līdzekļiem bija jāveido Nobela fonds, un tas arī tika izdarīts. Fonds nav saistīts ar kompānijām, kas nes Nobela vārdu.
Prēmijas un laureātu noteicēji
Nobela Miera prēmija, tāpat kā prēmijas fizikā, ķīmijā, psiholoģijā vai medicīnā, iedibinātas 1901. gadā, bet kopš 1969. gada tiek pasniegta arī Nobela prēmija ekonomikā. To 1968. gadā Alfreda Nobela piemiņai dibinājusi Zviedrijas Banka, ik gadu fondā ieguldot vienai balvai paredzētos līdzekļus.
Miera prēmijas pasniegšanas ceremonija 10. decembrī notiek Norvēģijā, Oslo. Kāpēc? Jāatceras, ka zinātnieka dzīves laikā Norvēģija bija Zviedrijas daļa un atdalījās tikai 1905. gadā. Tādēļ gluži dabiska ir testamentā izteiktā vēlme balvu pasniegšanas godu sadalīt starp abām Nobela dzimtenes daļām.
Līdz 1999. gadam Nobela prēmijas fizikā saņēmuši 159 zinātnieki, ķīmijā – 132, psiholoģijā vai medicīnā – 169. Tās ieguvuši arī 96 literāti un 106 cilvēki par ieguldījumu miera nostiprināšanā pasaulē. Jau 44 reizes pasniegtas prēmijas ekonomikā.
Kas notiks 2000. gada 10. decembrī?
Svinīgā ceremonija sāksies pulksten vienos pēcpusdienā Stokholmas koncertzālē. Balvas – Nobela Zelta medaļu un Nobela Diplomu – no Zviedrijas karaļa rokām saņems smadzeņu pētnieki Arvids Karlsons (Zviedrija), Pols Grīngārds un Ēriks Kendels (abi ASV) par atklājumiem saistībā ar nervu šūnu signālu apmaiņu, ASV ķīmiķi Alans Hīdžers un Alans Makdaermids, kā arī japānis Hideki Sirakava par vadītspējīgu polimēru izstrādi, fiziķi Žoress Alferovs (Krievija), Herberts Krēmers un Džeks Kilbijs (abi ASV) par ieguldījumiem informācijas tehnoloģiju attīstībā. Balvu par sasniegumiem mikroekonometrijas teorijas un metožu attīstībā saņems ASV pētnieki Džeimss Hekmens un Deniels Makfadens. Nobela prēmija literatūrā piešķirta Parīzē dzīvojošajam ķīniešu rakstniekam Gao Sindzjanam.
Bet dažas stundas vēlāk Oslo «City Hall» zālē tiks apbalvots 2000. gada Miera prēmijas laureāts Dienvidkorejas prezidents Kims Dedžuns.
Naudas prēmija aptuveni miljona dolāru apmērā tiks pārskaitīta atbilstoši katra laureāta norādījumiem.
Pasākumam par godu rīkotās pusdienas vēlāk Stokholmas «City Hall» Zilajā zālē kā allaž pulcēs vairāk nekā tūkstoš dalībnieku. Norvēģijas galvenie viesi atzīmēs gadskārtējo un vēsturisko notikumu Oslo «Grand Hotel». Žurnālisti tikmēr centīsies iegūt ekspresintervijas, fotogrāfi – ekskluzīvus attēlus. Bet internetā, iespējams, pēc laika parādīsies kāds interesants jautājums: «Kurš zina, kādu vīnu dzēra Nobela banketā 2000. gadā?»
***
Viss, ko gleznotājs glezno vai rakstnieks raksta, ir tikai vingrināšanās un gatavošanās tam galvenajam, kas vēl jārada.
Ernests Hemingvejs
