Trīs Austrumu gudrie šogad līdz Betlēmei netiktu, lai arī tieši viņu klātbūtne samilzušajā Izraēlas un Palestīnas konfliktā būtu visnepieciešamākā.
Trīs Austrumu gudrie šogad līdz Betlēmei netiktu, lai arī tieši viņu klātbūtne samilzušajā Izraēlas un Palestīnas konfliktā būtu visnepieciešamākā. Trīs Austrumu gudrie atraduši kūtiņu pēc Betlēmes zvaigznes. Tagad viņu orientieri būtu nomākuši helikopteru prožektori, kas izgaismoja apšaudāmos palestīniešus.
Kopš 28. septembra palestīniešu un izraēliešu sadursmēs bojā gājuši gandrīz 300 cilvēki. Taisnības labad jāpiezīmē – lielākoties palestīnieši. Arī musulmaņiem šajā laikā sākas svētais mēnesis ramadāns. Izraēla jau laikus slēgusi savu robežu ar palestīniešu teritorijām, tādējādi palestīnieši no Jordānas rietumkrasta un Gazas sektora nevarēs pielūgt Allāhu Jeruzālemes mošejā. Līdz šim lielākā sadursme Betlēmē notika šopirmdien, kad palestīnieši apšaudījuši Izraēlas karavīrus, kas izvietojušies nocietinājumā pie ebreju svētvietas Rahēles kapa. Likumsakarīgs ir ebreju uzskats, ka tiek veikts uzbrukums tieši svētvietai, jo svētdien Izraēlas kareivji un ebreju ieceļotāji Rietumkrasta ciematā Huseinā apšaudīja dievlūdzējus mošejā, ievainojot 25 palestīniešus. Atbildes uzbrukumi nonākuši «šaurā bezizejā» Tuvo Austrumu miera procesa ietvaros, tādēļ premjerministrs Ehuds Baraks bija spiests izziņot ārkārtas vēlēšanas, kas varētu notikt aprīlī vai maijā. Par savu iespējamo atgriešanos aktīvajā politikā paziņojis Izraēlas iepriekšējais premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš zaudēja Barakam pagājušajās vēlēšanās un kura pilnvaru laiku var nosacīti saistīt arī ar Tuvo Austrumu miera procesa «nobremzēšanos» pēc Ichāka Rabīna panāktās relatīvās stabilitātes.
Tomēr E.Baraks vēl negrasās gluži mest «plinti krūmos» un turpina meklēt risinājumus miera procesam, lai arī palestīnieši nav piekrituši premjerministra iniciatīvai uz vēlāku laiku atlikt strīdīgo Jeruzālemes statusa noteikšanu. Izraēla piekritusi arī sadarboties ar ASV vadīto starptautisko vardarbības izmeklēšanas komisiju, kas izmeklēs vardarbību starp palestīniešiem un izraēliešiem. Sākotnēji Izraēlas valdība iebildusi pret šādu izmeklēšanu pirms vardarbības izbeigšanās. Acīmredzot, Izraēlas valdība uzskatīja, ka jau esošajā asinsizliešanā starp palestīniešiem un izraēliešiem nav nekā noziedzīga un izmeklējama. Tostarp pienācis katram militāram konfliktam raksturīgais fobiju laiks, kad katrs tiek uzlūkots par potenciālu ienaidnieku. Rezultātā Izraēlas karavīri ievainojuši «nekaitīgu» ebreju kolonistu, pēc profesijas taksistu. Noskaidrojot incidentu, atklājies, ka karavīri šāvuši uz aizdomīgu autovadītāju, kas it kā mēģinājis izlauzties cauri patruļpostenim. Bet taksists spiedis gāzes pedāli «grīdā», jo uzskatījis, ka viņam uzbrūk palestīniešu kaujinieki. Tādos apstākļos runas par abstraktu «miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts» nebūs iespējamas. Iespējams, ka reāls miera process varētu sākties, kad dialogā iesaistīsies divas neatkarīgas, savstarpēji respektējošas valstis – Palestīna un Izraēla, kuru robežas būs atzinusi starptautiskā sabiedrība.
