Kamēr mēs ik dienas cerīgi veramies debesīs, pirmo sniegu gaidot, tikmēr titulētākais Latvijas motošosejas braucējs Agris Neija pašos Spānijas dienvidos….
Kamēr mēs ik dienas cerīgi veramies debesīs, pirmo sniegu gaidot, tikmēr titulētākais Latvijas motošosejas braucējs Agris Neija pašos Spānijas dienvidos… Nē, nevis sauļojas, kaut arī turienes klimats pilnībā to atļautu, bet cītīgi trenējas, gatavojoties savas karjeras nozīmīgākajai sezonai.
Piespiedu pīppauze sezonas vidū
Bet nu – par visu pēc kārtas. «Ziņas» jau rakstīja, ka 2000. gada sezonu Agris sāka faktiski amatiera statusā. No pamatdarba brīvajā laikā trenējās, sacensībās pārstāvēja sporta klubu «Autofavorīts», un Agra «Suzuki», kā ierasts, bija braucēju virknes priekšgalā. Tā tika izcīnītas uzvaras Lietuvas un Igaunijas čempionāta posmos, iegūta vieta uz goda pjedestāla prestižajā «Kalev» balvas izcīņā. Nekas it kā neliecināja par pārmaiņām ne uz labo, ne uz slikto pusi, līdz kārtējā Igaunijas čempionāta posma laikā no ierindas izgāja motors. «Brīnums, kā ar sērijveida motoru, tikai ar niecīgiem uzlabojumiem, viņš vispār tik ilgi «novilka»,» grozīja galvas daudz redzējuši speciālisti.
Lai vai kā, bet Agris sezonas pašā karstākajā brīdī gandrīz vārda tiešā nozīmē bija izmests no sedliem. Lai atkal braucamais būtu pienācīgā līmenī, maciņš bija par plānu, savukārt ķepuroties braucēju karavānas vidū vai pat astē Agris nebija radis, un tas arī neatbilstu Neijas vārda prestižam: «Ej, nu, stāsti visiem, ka nevis braukt esi aizmirsis, bet gan nav bijis gana naudas kārtīgi moci saķīlēt. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums ieturēt pauzi līdz labākiem laikiem,» atceras Agris.
Telefona zvans vēsta pārmaiņas
Vasaras beigās negaidīti iezvanījās telefons. «Vai Agris Neija? Jums zvana no Maskavas. Esam dzirdējuši par jums labas atsauksmes, arī klātienē pavērojām. Tagad gribam uzaicināt izmēģināt spēkus jaunā starptautiskā komandā.»
Zvanīja no Maskavas, kompānijas «Panavto» prezidents. Cilvēks, kas pirms divdesmit gadiem aizbraucis no Latvijas uz toreizējās Padomju Savienības galvaspilsētu (bet latviešu valodu nav aizmirsis, kaut gan lietišķās sarunās labprātāk runā krieviski vai angliski). Kompānija «Panavto», kurā viņš ir prezidents un īpašnieks, ir oficiālais «Daimler Benz» dīleris (tirgo «Mercedes» automašīnas) un «Yamaha» izplatītājs Krievijā. Ir arī «Panavto» meitas firma mūsu zemē – «Panavto Latvia», kas nodarbojas ar tranzītpārvadājumiem.
2000. gadā pēc paša šefa ierosmes tika izveidota starptautiska komanda «Panavto Yamaha». Pirmais tajā tika uzaicināts igaunis Rīsto Klausens, taču par nopietniem rezultātiem komandu cīņā vienatnē nebija pat ko sapņot. Tāpēc tika lūkots pastiprinājums, un arī atrasts – Agra Neijas personā.
«Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju»
Pirmajās sacensībās – Krievijas atklāto meistarsacīkšu posmā – Agrim nekādi nopietnie uzdevumi netika izvirzīti. «Atbrauc, paskatīsimies, ko tu vari, bet noteikta vieta no tevis netiks prasīta,» teica maskavieši. Jo vairāk tāpēc, ka Agrim bija jāpārsēžas no jau ierastā «Suzuki» uz «Yamaha» un sacensībās viņš brauca ar motociklu, ko pirmo reizi ieraudzīja starta dienā. Taču iznāca tā: «Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju!» Proti, Agris saviem daudzajiem tituliem varēja pievienot vēl vienu – uzvaru Krievijas atklātajā čempionāta posmā. Veiksmīgi nobrauca arī igaunis. Krievijas prese šā negaidītā panākuma ietekmē komandas «Panavto Yamaha» braucējus iesauca par «saldo pārīti no Baltijas», bet Krievijas čempionāta rīkotāji pat mainīja 2001. gada sacensību nolikumu, paredzot, ka par šīs valsts čempionu var kļūt tikai Krievijas pilsonis.
Krievi, latvieši un igauņi – vienā laivā
Labus rezultātus «saldais pārītis no Baltijas» sasniedza arī citās sacensībās: Skandināvijas atklātajā čempionātā, Igaunijas atklātajā čempionātā. Tādēļ «Panavto Yamaha» vadība pieņēma lēmumu, ka komanda ir nobriedusi startam ļoti augstā līmenī. Cik augstu šī latiņa tiks pacelta – par to vēl pāragri runāt, tas atkarīgs no daudziem apstākļiem. Taču vismaz vienu var teikt droši – Agra karjerā tās būs līdz šim visaugstākā ranga sacensības. Arī starptautiskās motosporta federācijas (FIA) varasvīri ar labvēlīgu interesi skatās uz jauno komandu un tās oriģinālo salikumu: mājaszeme – Krievija, braucēji – no Latvijas un Igaunijas, valstīm, kas dažu vanderstūlu interpretācijā uz savu austrumu kaimiņu ar baltu aci vien skatoties…
«Ar tik nopietnu attieksmi savā karjerā vēl neesmu sastapies,» tā pēdējos mēnešus vērtē Agris. «Komandas vadība ir nodrošinājusi visu nepieciešamo, tāpēc varam visu uzmanību veltīt treniņiem. Simpātiski, ka vērība piegriezta arī tam, kā izskatāmies ārpus sacensību arēnas, vai varam sazināties svešvalodā utt.»
Līdzšinējais atbalsts lieti noderēja
Neslēpjot gandarījumu par to, kādas plašas iespējas paver jaunā komanda, Agris saka lielu paldies arī iepriekšējiem sadarbības partneriem: «Pateicoties sporta klubam «Autofavorīts», kura sastāvā biju divus gadus, man bija iespēja atgriezties sacensību trasē pēc piespiedu dīkstāves, ko radīja līdzekļu trūkums. Tāpat mani atbalstīja «G.L.A.» un «Akmenes cements» Latvijas pārstāvniecība. Ceru, ka atradīsim iespēju gan ar šīm firmām, gan ar citiem interesentiem Latvijā turpināt abpusēji izdevīgu sadarbību.
«Apbrīnoju Agra spēju koncentrēties, spēju līdz maksimumam «izspiest» sevi gan fiziski, gan vēl vairāk psiholoģiski, kas dinamiskajās sacensībās motošosejā ir ļoti būtiski,» saka «Akmenes cementa» Latvijas pārstāvniecības vadītājs Ojārs Turks. «Man bija iespēja klātienē skatīt Agra sniegumu Skandināvijas čempionātā. Tur treniņos katrā aplī Agris uzlaboja savu rezultātu par sekundi – šajā sporta veidā tas ir milzīgs laiks.» Punktu uz «i» uzliek firmas «G.L.A.» īpašnieks un direktors Leons Dreismanis: «Man jau tīri cilvēciski simpatizē Agris – ne tikai ar saviem sportiskajiem rezultātiem, bet ar attieksmi pret dzīvi, apkārtējiem cilvēkiem. Vienlaikus man kā uzņēmējam viss jāvērtē arī lietišķajās kategorijās, un redzu – jā, tam puisim ir iekšā. Esmu pārliecināts, ka ar kvalitatīvu braucamo un pilnvērtīgi trenējoties Agris liks par sevi runāt pasaulei.»
