Kurš gan nav sapņojis par logiem, kas «paši» nomazgājas lietū, vai automašīnu, kas, pēc kārtīgas lietusgāzes nožūstot, izskatās, kā pa automazgātuves vārtiem izbraukusi?
Kurš gan nav sapņojis par logiem, kas «paši» nomazgājas lietū, vai automašīnu, kas, pēc kārtīgas lietusgāzes nožūstot, izskatās, kā pa automazgātuves vārtiem izbraukusi? Māju īpašnieki savos pārdrošākajos sapņos ne vienreiz vien domājuši par ēkas krāsu vai virsmu, kas atgrūž netīrumus, bet vasaras kafejnīcu personāls cerējis, ka varbūt reiz tiks izgudrotas āra mēbeles, kas saviem «spēkiem» notīrītos lietainā laikā. Vācu zinātnieku atklājumi un izgudrojumi pierāda, ka šie sapņi nākotnē varētu piepildīties. Vismaz ceļš uz tīrības formulu jau ir nobruģēts.
Vācu zinātniekam Vilhelmam Bartlotam nesen izdevies atklāt, kāpēc vairāku augu sugas spēj pašas attīrīt savas lapas. Pašattīrošo lapu noslēpums sakņojas apstāklī, ka to virsma nav vis gluda, bet to klāj viendabīga, milimetra tūkstošdaļu augsta struktūra, kas tādā veidā mazina netīrumu saskarsmes laukumu. Kad netīrumi sakrājas, piemēram, uz lotoszieda lapām, lietus lāses ritot aizripina tos sev līdzi. Būtiska šajā pašattīrīšanās mehānismā ir virsma, kas atgrūž ūdeni. Atklāto parādību V.Bartlots nosaucis par «Lotosa efektu». Līdz šim tehnoloģiskie sasniegumi tika orientēti uz iespējami gludākas virsmas radīšanu. Tagad tiek meklēti risinājumi mikro- vai nanostrukturētu virsmu radīšanai.
Tomēr tehnoloģiskajā ikdienā reizēm var paiet vairāki gadu desmiti, līdz tiks panākti vēlamie rezultāti šādas mikrostrukturētas virsmas radīšanā. Pagaidām preču izskatā pieejami tikai nedaudzi piedāvājumi. Viens no tiem ir «Ispo» uzņēmuma fasādes krāsa «Lotusans». Pēc krāsas nožūšanas tajā esošie dabiskie minerāli izkārtojas īpašā sīkā struktūrā, kas kopā ar krāsas ūdens izturību veido tā saucamo «Lotosa efektu». Kāds cits uzņēmums, kas ražo jumta segumus, sācis laist apgrozībā jaunas paaudzes jumta kārniņus, kas arī veidoti pēc «Lotosa efekta» principa. Lielākā problēma, pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, bijusi izveidot mikrostruktūru uz katra kārniņa. Pirms ražošanas sākšanas šīs grūtības tika noniecinātas. «Lotosa efekta» piesolītos labumus mēģina lietot arī mākslīgo materiālu pārklājumiem, ko izmanto, piemēram, ceļazīmēm. Ja izdotos radīt tādu pārklājumu, lietus nomazgātu ceļazīmes, paaugstinot to efektivitāti. Pagaidām gan zinātnieki vēl lauza galvas, kā panākt pārklājumu izturību pret mehāniskiem bojājumiem un apkārtējās vides postošo iedarbību.
Tomēr vēl aizvien neatrisināts ir jautājums par pašattīrošas automašīnas parādīšanos tirgū. Pagaidām gan visi mēģinājumi beigušies bez rezultātiem. Izmēģinājumi ar BMW markas automašīnu jaunizstrādāto uz «Lotosa efekta» balstīto pāklājumu nonākuši tiktāl, ka lietus lāses uz mašīnas seguma savirpinājās lielās pilēs, tā arī paliekot uz vietas, kamēr Saule tās izžāvēja. Rezultātā – vienmērīgi izklātu netīrumu kārtas vietā uz automašīnas izveidojās plankumaini netīrumu traipi.
