6. decembrī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā savā kārtējā sanāksmē pulcējās Zemgales zonas pašvaldību muzeju direktori un vadītāji.
6. decembrī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā savā kārtējā sanāksmē pulcējās Zemgales zonas pašvaldību muzeju direktori un vadītāji.
Pirmo reizi uz Zemgales zonas sanāksmi tika uzaicināti Jēkabpils un Aizkraukles rajonu muzeju vadītāji. Sanāksmes mērķis bija pārrunāt muzeju vietu teritoriju attīstības plānos, kā arī izpildīt Latvijas muzeju padomes uzdevumu: izvirzīt Zemgales zonas pārstāvi muzeju interešu aizstāvībai un muzeju kopīgā piedāvājuma izstrādei.
Guvām apstiprinājumu tam, ka, tāpat kā citur Latvijā, arī Zemgalē (kas attīstības plānošanā tagad ietver arī Sēliju – Aizkraukles un Jēkabpils rajonu) muzeji palikuši it kā malā no brīžam visai drudžainās darbošanās dažādās komisijās un darba grupās.
Muzeji, būdami tautas kultūrvēsturiskās atmiņas glabātāji, ir būtisks faktors nākotnes sabiedrības modeļu veidošanā. Zemgales un Sēlijas muzeju vadītāji nolēma, ka jāpiedāvā attīstības plānošanas modelim vienots visu teritoriju aptverošs muzeju tīkls, lai ikviens, iebraucot Zemgalē (un Sēlijā), varētu gūt priekšstatu par novada attīstības gaitu no vissenākajiem laikiem līdz šodienai.
Muzeji redz savu vietu gan izglītības, gan tūrisma, gan kultūras pieminekļu, gan zināmā mērā arī izklaides plānu un projektu saturā. Esam ieinteresēti, lai to saskatītu arī citi.
Raksta autorei tika uzticēts paust Zemgales zonas muzeju intereses (muzeju kopīgā piedāvājuma) reģiona attīstības plānošanas gaitā. (Līdz šim pārstāvu arī Zemgales pašvaldību muzejus Latvijas muzeju padomē.)
Muzeju vadītāji nolēma parakstīt savstarpēju sadarbības līgumu, kas ietvertu sadarbību būtiskākajos muzeju darbības jautājumos. Šīs sadarbības rezultātus drīz sabiedrība varēs novērtēt. Jau martā Aizkrauklē tiks realizēts mūsu kopprojekts par Zemgales un Sēlijas novadu nevalstisko organizāciju vēsturi. Konferencē, kas septembrī norisināsies Bauskas novadpētniecības muzejā, tiks runāts par to, kā mazpilsēta ietekmējusi Latvijas kultūrvēsturisko attīstību. Oktobrī Jelgavas muzejā kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjiem spriedīsim par vienotu pieeju Kurzemes un Zemgales hercogistes mantojuma pasniegšanā, bet gada beigās atcerēsimies Baigo gadu. Dobeles muzejs iecerējis izstādi par kartogrāfijas vēsturi. Iespējams, savus projektus piedāvās arī memoriālo muzeju vadītāji.
