Šogad atšķirībā no pagājušā gada sabiedriskās domas aptaujās pausts stabils atbalsts integrācijai Eiropas Savienībā.
Šogad atšķirībā no pagājušā gada sabiedriskās domas aptaujās pausts stabils atbalsts integrācijai Eiropas Savienībā.
Ja referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) būtu noticis novembrī, «par» būtu balsojuši 45,3 procenti aptaujāto (pirms trim mēnešiem pozitīvi atbildējuši 44,6 procenti), «pret» iestāšanos būtu balsojuši 34,2 procenti (augustā par 1,8 procentiem mazāk). Savu attieksmi pret Eiropu vēl nebija formulējuši 20,5 procenti aptaujāto (augustā tādu bija par 2,6 procentiem vairāk).
Pagājušajā gadā sabiedriskā doma attieksmē pret ES piedzīvojusi visai krasas izmaiņas – atbalsts integrācijai ES piedzīvojis kritumu līdz 36,6 procentiem un kāpumu līdz 50,8 procentiem. Šā gada rezultāti, kā uzsver Eiropas integrācijas biroja Informācijas departamenta vadītāja Gunta Misāne, norāda jau uz zināmu stabilitāti uzskatos. Kopumā 58,3 procentiem aptaujāto novembrī bijusi vairāk vai mazāk pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, negatīvi to vērtējuši 34,3 procenti respondentu, bet 7,4 procenti aptaujāto nav varējuši sniegt noteiktu atbildi.
Hipotēzei, ka Latvijas iedzīvotāju viedokli par ES varētu ietekmēt Dānijā septembrī notikušais referendums par tās pievienošanos Ekonomiskajai un monetārajai politikai, nav bijusi būtiska ietekme, to atzīmējuši 15,4 procenti aptaujāto. Aptaujā iezīmējusies arī tendence Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju bez Latvijas pilsonības atbildēs būt lielām atšķirībām. Piemēram, tikai 22,2 procenti pilsoņu par referendumu Dānijā nebija dzirdējuši, bet nepilsoņu vidū nezinātāju īpatsvars bijis gandrīz divas reizes lielāks. Tas norāda uz informācijas trūkumu nepilsoņu vidū.
Lai prognozētu viedokļu veidošanos nākotnē, svarīgi noskaidrot iedzīvotāju uzskatu noturību. 57 procenti Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņu uzskati līdz referendumam nemainīsies, 27,3 procenti pieļauj izmaiņas, bet 15,7 procentiem par turpmāko nav pārliecības. Viedokli par iestāšanos ES varētu mainīt tie, kas pašlaik vēl nav izlēmuši. Līdz ar to referenduma rezultātus prognozēt būtu pāragri.
Joprojām liela daļa (53,5 procenti) Latvijas iedzīvotāju situācijā, ja rastos kāds jautājums par Eiropas Savienību, nezinātu, kur iegūt nepieciešamo informāciju. Zīmīgi, ka aptaujātie, kas zina, kur atrast nepieciešamo informāciju, pārsvarā ir cilvēki, kas noskaņoti «par» Eiropas Savienību. Lai gan būtiskākie informācijas avoti par ES izvietoti Rīgā, rīdzinieki, salīdzinot ar citiem, retāk norādījuši, ka zinātu, kur meklēt informāciju. Kā informē G.Misāne, ES Informācijas punktu izveides projekta ietvaros ar Zviedrijas valdības atbalstu plānots izdot bukletu «Kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību Latvijā?».
