Uz tuvākām un tālākām zemēm Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Nellija Empele nemēdz braukt bez mērķa.
Uz tuvākām un tālākām zemēm Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Nellija Empele nemēdz braukt bez mērķa.
Līdztekus iespējai atslēgties no saspringtās ikdienas un iepazīt citu kultūru mājās tiek pārvestas arī praktiskas ievirzes idejas, ko var iedzīvināt pašas mājās vai pagastā. Kā galveno N.Empele min Vācijā Bavārijas zemē noskatīto apkures principu. Proti, daudzi daudzdzīvokļu privātmāju īpašnieki tur neizmanto vis centralizētās apkures iespējas, bet siltumu mitekļos nodrošina ar katram namam atsevišķu apkures katlu. Līdzīgs princips ieviests arī Līvbērzes ciematā. Nākamais solis šajā jomā būtu siltuma regulēšanas sistēma katram atsevišķam dzīvoklim, kas iemītniekiem atbilstoši dienas ritmam ļautu ieprogrammēt siltuma piegādi un tādējādi to ietaupīt.
Šovasar, apmeklējot Padebornu, kas atrodas pusceļā starp Hannoveri un Ķelni, N.Empele lielāko uzmanību pievērsusi apstādījumu veidošanas un apzaļumošanas jautājumiem, mājās pārvedot kaudzi fotogrāfiju. Tas viņai bijis saistoši gan kā profesionālai ainavu speciālistei, gan kā pagasta vadītājai, domājot par ciemata un Aizupes pamatskolas apkārtnes sakārtošanu, kur šinī virzienā gaidāms daudz darāmā.
N.Empele ar interesi sekojusi arī tam, kā dzīvi Rietumos uztver cilvēki, kas uz Vāciju pārceļas no kādreizējās Padomju Savienības. «Izpratne par to, ko nozīmē dzīvot demokrātiskā valstī, palīdz labāk apsvērt arī šejienes norises, veidojot jaunu sabiedrību. Mūsu priekšstats par demokrātiju nereti nozīmē visatļautību. Bet tas tā nebūt nav. Likumdošanas akti ir ļoti precīzi un citas sistēmas cilvēku izpratnē – ļoti ierobežojoši. Jā, tu esi brīvs, bet ir jāievēro n-tās normas, un galvenais – tu nedrīksti kaitēt otram,» Empeles kundze ir gatava stāstīt par daudziem risinājumiem dažādās jomās, kas pie mums vēl ir pilnīgi nesakārtotas.
Individuālie ceļojuma maršruti viņu visbiežāk veduši uz Vāciju, kur dzīvo mammas radinieki. Pieredzes apmaiņas braucienos N.Empele apmeklējusi Skandināvijas valstis, kā tūriste – Franciju, Holandi un Izraēlu, pēdējos gados pabijusi arī pie radiem Krasnojarskas pusē. Ceļošana, šķiet, kļuvusi par nepieciešamību. Un, ja vien ir mērķis, līdzekļu atlicināšana neliekas briesmīga.
