Konkursā «Sējējs 2000» akciju sabiedrība «Agrofirma «Tērvete»» izcīnījusi augstāko novērtējumu par sasniegumiem piena lopkopībā un zirgkopībā.
Konkursā «Sējējs 2000» akciju sabiedrība «Agrofirma «Tērvete»» izcīnījusi augstāko novērtējumu par sasniegumiem piena lopkopībā un zirgkopībā.
Kā jāstrādā, lai šobrīd lauksaimniecībai tik kritiskajā periodā arvien paplašinātu ražošanu un kļūtu par labāko uzņēmumu valstī, uz sarunu «ZZ» aicināja akciju sabiedrības «Agrofirma «Tērvete»» valdes priekšsēdētāju Modri Gobu.
Akciju sabiedrība «Agrofirma «Tērvete»» jau izsenis ir bijusi labāko valsts lauksaimniecības uzņēmumu skaitā. Par sasniegumiem piena lopkopībā un liellopu gaļas ražošanā tā nopelnījusi konkursa «Sējējs» laureāta nosaukumu 1995. gadā, bet gadu vēlāk saimniecībai laureāta nosaukums piešķirts par labu veikumu zirgaudzēšanā. Kādi bijuši akciju sabiedrības centieni līdz brīdim, kad atkal Agrofirma «Tērvete» ir izcīnījusi konkursa «Sējējs» laureāta titulu?
Akciju sabiedrība «Agrofirma «Tērvete»» konkursā startēja arī 1997. gadā augkopības nozarē, bet, kad komisijas vērtējums nonāca līdz Zemkopības ministrijai, tā atzina, ka saimniecība konkursā nevar piedalīties. Nolikums paredzēja, ka katra saimniecība startēt konkursā var ne biežāk kā reizi trijos gados. Izskanēja viedoklis, ka spēcīgās saimniecības liedz iespēju uzvarēt arī citiem. Līdz ar šāda uzskata izveidošanos tika sagrauts princips, ka uzvar labākais. Tomēr, laikam ritot, 2000. gadā «Tērvete» atkal varēja pieteikt savu līdzdalību. Tās saimniecības, kas lopkopības nozarē konkursā piedalījās šogad, bija neizdevīgā pozīcijā, jo ir grūti sacensties ar uzņēmumu, kurš ir lielākais piena ražotājs valstī un kuram pieder liels un ļoti augstražīgs ganāmpulks, kas strādā, izmantojot modernu tehnoloģiju. Arī zirgkopības jomā Agrofirmai «Tērvete» Latvijā konkurentus atrast būs grūti, jo tā labi pazīstama arī ārpus mūsu valsts robežām. Vairums no ik gadu pārdotajiem zirgiem jaunu mājvietu atrod attīstītajās Eiropas valstīs. Tomēr piena lopkopība un zirgkopība nav vienīgās nozares, ar kurām «Tērvete» būtu konkurētspējīga. Konkursā tā varētu piedalīties vismaz piecās nominācijās, to skaitā augkopībā, videi draudzīgā saimniekošanā un lauksaimniecības kooperācijā. Uzskatu, ka Latvijā nav daudz tādu lauksaimniecības uzņēmumu, kur kooperējušās tik dažādas nozares, kas savstarpējā ekonomiskā saistībā dod labus rezultātus: tiek ražots ne tikai lauksaimniecības izejvielas, bet tās arī tiek pārstrādātas un realizētas patērētājiem. Tātad, ņemot vērā iepriekšminēto un nolikuma nosacījumus, iznāk, ka akciju sabiedrība «Agrofirma «Tērvete»» katru no labi attīstītajām nozarēm Latvijas mēroga konkursā varētu pieteikt tikai ik pēc 15 gadiem. Tas nav īsti godīgi pret daudznozaru uzņēmumiem. Objektīvāks vērtējums rastos, ļaujot tiem startēt katru gadu, bet citā nozarē, jo valstī ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuros līdzvērtīgi attīstītas ir vairākas nozares.
Šogad konkursa vērtēšanas komisijas iepazinās ar darbu piena lopkopībā, bet neviens neaizbrauca, neielūkojies zirgu staļļos. Komisija atzina, ka zirgkopībā «Tērveti» neviens nevar pārspēt, tāpēc, piešķirot godam nopelnīto diplomu par darbu piena lopkopībā, tajā tika atzīmēti arī sasniegumi zirgkopībā. Bet tas nenozīmē, ka tika saņemtas divas prēmijas, vienkārši tā bija iespēja izteikt atzinību arī cilvēkiem, kas katru dienu rūpējas par plaši pazīstamajiem Tērvetes zirgiem.
No lauksaimnieku puses bieži dzirdamas sūdzības, ka mūsu valstī saimniekot rentabli ir gandrīz neiespējami. Subsīdiju sistēma nav sakārtota, kā arī nav kam pārdot saražoto produkciju. Kā jūsu vadītajam uzņēmumam ir izdevies jau vairākkārt izcīnīt «Sējēja» laureāta nosaukumu un būt ne tikai labākajam, bet arī lielākajam valsts lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumam?
Visu darbu pamatā ir cilvēks. Šādi sasniegumi nebūtu iespējami bez zinošiem un atbildīgiem speciālistiem. Šoreiz vairāk vajadzētu uzsvērt tieši laureāta nosaukumu ieguvušo nozaru vadītājus – lopkopības vadītāju Veltu Deņisovu un zirgaudzētavas vadītāju Oļegu Burkovski, kā arī augkopības nozares vadītāju Indriķi Vēveri, kura nozare gādā par kvalitatīvas un daudzveidīgas lopbarības sagatavošanu gan slaucamajām govīm, gan zirgiem. Protams, atzinību pelnījuši arī visu minēto nozaru vienkāršie darba darītāji. Katrs cilvēks godprātīgi veic savus pienākumus, tāpēc arī varam lepoties ar sasniegumiem. Jāatzīst, ka pa šiem gadiem mūsu ļaudis nav uzcēluši sev pilis vai kā citādi kļuvuši pārlieku bagāti, bet neviens no akciju sabiedrībā strādājošajiem taču nedara mazāk par tā saucamajiem «biezajiem». Diemžēl darbs lauksaimniecībā joprojām netiek pienācīgi cienīts un atalgots. Vēlētos, lai mūsu darbinieki saņemtu vairāk, tomēr ekonomiskā situācija ir tāda, ka arī mūsu ražotā augstvērtīgā produkcija netiek novērtēta. Salīdzinot ar attīstīto rietumu valstu subsīdiju sistēmu lauksaimniecībai, Latvijā tā ir ļoti zemā līmenī. Arī vienkāršais cilvēks labi apzinās, kāda situācija valda laukos, kur tika likvidēti lielie lauksaimniecības uzņēmumi. Pārsvarā visur ļaudis māc bezdarbs, liela daļa nodarbojas ar naturālo saimniecību. Tērvetē ir darbs, līdz ar to – arī iztikas līdzekļi. Jo mēs visi kopā labāk strādājam, jo vairāk sasniedzam, un mums ir iemesls būt lepniem par savu uzņēmumu, dzīvesvietu un paveikto.
Skaitļi un fakti
1947. gadā dibināts kolhozs «Tērvete».
1992. gadā kolhozs privatizēts, izveidojot paju sabiedrību.
1998. gadā paju sabiedrība reorganizēta par akciju sabiedrību «Agrofirma «Tērvete»».
Pieder 477 akcionāriem.
Pamatkapitāls – 1,1 miljons latu.
Kopējā aktīvu vērtība – 3,5 miljoni latu.
Neto apgrozījums gadā – 2,5 miljoni latu.
Ražošanas vajadzībām izmanto 3100 ha zemes, tajā skaitā:
īpašumā – 1600 ha; nomā – 1500 ha.
Govju skaits – 650.
Vidējais izslaukums no govs gadā – 6500 kilogrami.
Piena realizācija gadā – 3500 tonnu.
Galvenie darbības veidi:
augkopība – pārtikas graudi, alus mieži, graudaugu sēklas, lopbarība, cukurbietes;
lopkopība – piena ražošana, šķirnes jaunlopu audzēšana;
zirgkopība – šķirnes sporta zirgu audzēšana;
mazumtirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana;
alus ražošana.
Strādājošie:
kopā – 340, tai skaitā zirgkopībā un lopkopībā – 75.
