Lūcijas un Veldzes ir 13. decembra visīpašākās sievietes. Mīļi sveicam vārdadienā! Liekas, ka ikviens jelgavnieks kaut reizi ir dzirdējis Lūcijas Ņefedovas vārdu.
Lūcijas un Veldzes ir 13. decembra visīpašākās sievietes. Mīļi sveicam vārdadienā!
Liekas, ka ikviens jelgavnieks kaut reizi ir dzirdējis Lūcijas Ņefedovas vārdu. Jau vairāk nekā trīsdesmit gadu viņa ir Jelgavas Ādolfa Alunāna tautas teātra dvēsele. Savu enerģiju Lūcijas kundze atdod, režisējot lugas un kopš šā gada rudens vadot teātra studiju.
Ceļš līdz režisores darbam bijis sarežģīts. Lūcijas kundze augusi Siguldā rentnieku ģimenē. Teātri meitene iemīlējusi jau agrā bērnībā. Meitenei mācoties Siguldas septiņgadīgajā skolā, Lūcijas skolotāja aizveda viņu uz Eduarda Smiļģa iestudēto izrādi «Uguns un nakts». Tā bijusi tik grandioza, ka atstājusi neizdzēšamu iespaidu visam mūžam. «Gribēju mācīties par aktrisi, bet domāju – ko tad es tāds lauku bērns, visas aktrises ir tik skaistas! Tā aizgāju uz Cēsu skolotāju institūtu, bet galvā aizvien bija teātris,» tā Lūcijas kundze. Sapnis vēlāk tika piepildīts. Jaunā skolotāja 28 gadu vecumā sāka mācīties Rīgā konservatorijā. Vēl nebeigusi studijas, režisore ieradās Jelgavā, kur joprojām ziedo sevi Alunāna teātrim.
Lūcijas kundzei vārdu devusi māte. «Māmiņa stāstīja, ka pazinusi kādu ļoti jauku meiteni vārdā Lūcija. Mani gaidot, domājusi, kaut viņai būtu tāda pati meitiņa. Vēlāk vaicāju, vai tad esmu tāda, kā māmiņa gribējusi? Un viņa atbildēja, ka – jā!» smaidot saka jubilāre. Gaviļniece priecājas arī par Lūcijas svētkiem.
Bērnībā viņa esot gribējusi vēl otru vārdu – Veldze. Viņai patīk savs vārds, jo tas ir svēts vārds, kas simbolizē gaismu. Režisore stāsta, ka vienmēr ir gribējusi, lai citiem ir labi:« Cēsu skolotāju institūtā mani sauca par labo Lūcīti. Es vienmēr teicu visiem priekšā, visus žēloju un bēdājos līdzi.»
Bet režisora profesija esot tāda, ka daudz kas sevī jālauž – jākļūst stingram raksturā un nežēlīgam savā darbā. Lūcijas kundze secina, ka nu jau vairākus gadus vārdadiena netiekot īpaši svinēta, bet agrāk bijušas lielas balles kopā ar teātra ļaudīm.
Arī šogad gaviļniece nevēlas īpašas svinības: «Ja mani kāds atcerēsies un apsveiks, es būšu priecīga, pacienāšu ar kliņģeri un kafiju.» Vislabākā dāvana Lūcijas kundzei būtu laba veselība un biļete uz operu.
Dzīvē jubilārei vienmēr ir palīdzējusi šāda tautasdziesma:
Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Uguntiņu rokās nes;
Lai kājiņa neslīdēja
Asariņu paltītē.
