Šogad Jelgavas vakara (maiņu) vidusskola atskatās uz 55 darba gadiem. Raibs ir skolas un tās ēku mūžs.
Šogad Jelgavas vakara (maiņu) vidusskola atskatās uz 55 darba gadiem. Raibs ir skolas un tās ēku mūžs. Pieaugušo un neklātienes izglītība Jelgavā aizsākās jau 1907. gadā. Vērtīgs un interesants laiks skolai bija no 1922. līdz 1940. gadam. Pēc kara jau citos apstākļos viss bija jāsāk no jauna.
Sākums – nelielā koka namiņā
Vakarskolas dzimšanas diena ir 1945. gada pavasarī, kad darbību sāka Jelgavas pilsētas pieaugušo vidusskola, ko nākamajā gadā pārdēvēja par Jelgavas strādnieku jaunatnes vidusskolu. Pirmais skolas direktors un darba organizētājs bija Arvīds Salmiņš, kas strādāja par pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Pirmos divus mācību gadus nodarbības notika Dambja (toreizējā Sarkanarmijas) ielā 17, nelielā koka mājiņā, kopā ar 3. septiņgadīgo skolu. Trūka mēbeļu, nebija papīra, bet bija griba mācīties, tādēļ pēckara gados skolu beidza ļoti daudz absolventu ar labām un teicamām sekmēm.
Vakarskolas atrašanās vieta Jelgavā mainījusies sešas reizes. Namam Skolotāju ielā, kas ir pašreizējā vakara (maiņu) vidusskolas mājvieta, ir interesanta vēsture. 1911. gadā uzceltā ēka jau no pirmsākumiem ir kalpojusi izglītībai. No 1912. līdz 1920. gadam tajā bija Mītavas amatu mācekļu nams, bet no 1920. līdz 1940. gadam – Valsts vācu ģimnāzija. Ēka vairākkārt pārbūvēta un rekonstruēta, un 1996. gada augustā skola Skolotāju ielas 8. namā ienāca jau ceturto reizi. Jaunieši tajā mācījās arī no 1947. līdz 1951. gadam, pēc tam no 1967. līdz 1969. gadam un trešoreiz no 1973. līdz 1990. gadam. Pārējā laikā vakarskola darbojusies gan 2. vidusskolas telpās Mātera ielā 44, gan Zemgales prospektā 7, gan J.Asara ielā 12.
Arī skolas nosaukums mainījies vairākkārt, līdz beidzot 1992. gadā tā nosaukta par Jelgavas vakara (maiņu) vidusskolu, kad tā apvienojās ar 2. vakara (maiņu) vidusskolu.
16 desmitās klases!
Piecdesmitajos gados skolēnu skaits pamazām auga, līdz 1964./65. mācību gadā skolā mācījās 1113 audzēkņu. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados skolēnu skaits samazinājās, bet pēdējo desmit gadu laikā atkal ir audzis. Kopš 1996. gada skolā vidēji mācās 700 līdz 800 skolēnu, bet jubilejas gadā vakarskolu par savu sauc 910 audzēkņu, kas mācās gan latviešu, gan krievu valodā. Paralēli profesionālajai izglītībai vidējo šeit iegūst Amatu skolas un Tehniskā liceja audzēkņi. Šāda sadarbība ir arī ar Mūzikas koledžu. Skolā strādā 34 pedagogi.
Vakarskolā ir 33 vidusskolas klases, 10. klašu vien ir sešpadsmit. Skolā mācību programmu var sākt apgūt no 2. klases. Jau ceturto gadu 24 audzēkņi mācās apvienotajā 5. – 7. klasē latviešu plūsmā un tikpat daudz apvienotajā 6. – 8. klasē krievu plūsmā. Šie jaunieši vecumā no 13 līdz 19 gadiem mācās gan pašvaldības mudināti, gan paši, kad darbs sameklēts un tajā izvirzītas prasības arī izglītībai.
Pirmo gadu tiek apmācīti arī analfabēti. Šis oficiālais nosaukums gan šķiet visai skarbs pieciem jauniešiem, kam pase jau rokā, bet kuri tikai tagad sākuši mācīties lasīt, rakstīt un rēķināt. Oficiāli viņi ir 2. klases skolēni, daži nekad nav gājuši skolā, daži pamācījušies un pametuši jau sākumskolu, kur mācītās gudrības diez ko prātā nav palikušas. Skolotāji atzīst, ka viņi ir nopietni, ļoti pieklājīgi un priekšzīmīgi skolēni.
Gatavojas darbam un studijām
Nodarbību laiks maksimāli pieskaņots audzēkņu slodzei ārpus skolas. Pamatskolēni mācās četras reizes nedēļā rīta maiņā, vidusskolēni lielākoties – vienu reizi nedēļā no rīta, vienu – vakarā, bet ir arī klātienes klases, kas mācās trīs reizes nedēļā no rīta.
Vakarskolā mācību plāns nedaudz atšķiras no dienas skolas plāna. Skolēniem nav ne sporta, ne darbmācības stundu. Kādreiz nebija arī mūzikas un vizuālās mākslas, tagad pamatskolēniem šie priekšmeti tiek pasniegti. Audzēkņiem vidusskolā iespējams apgūt vispārizglītojošo un profesionāli orientēto programmu. Tajā ietvertas komerczinības, skolēni apgūst tirgzinības, grāmatvedību, mācās strādāt ar datoru. Tāpat kā audzēkņi, kas profesiju apgūst Amatu skolā, Tehniskajā licejā vai citur, arī komerczinības apguvušie vairs nejutīsies tik nesagatavoti darba tirgus prasībām. Daudzi pēc skolas beigšanas sāk studijas, vakarskolas absolventu vidū populāra ir Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Baltijas Krievu institūts. Ap pussimts no LLU studentiem ir vakara (maiņu) vidusskolu beigušie.
Skolas materiālā bāze pamatā ir nodrošināta, uzskata direktore. Viņa priecājas par ēkas jaunajiem logiem, saremontēto jumtu. Skolā iekārtota datorklase, ir jauni kodaskopi. Taču daudz ko vēl varētu vēlēties: labiekārtošanu gaida fizikas un ķīmijas kabinets, valodu stundās nepieciešami magnetofoni. Skolēni kopumā ar mācību grāmatām nodrošināti, taču jaunāko klašu audzēkņiem aizvien pietrūkst dažu lietu, piemēram, burtnīcu, zīmuļu, lineālu, piederumu zīmēšanas stundām. Iespēju robežās skola nāk pretim. Tiek gādāts, lai skolēni, kam tas nepieciešams, saņemtu brīvpusdienas. Diemžēl dažkārt bērni tās uzskata par kaunu, un sarūpētais netiek izmantots.
Savstarpējas cieņas gaisotnē
Tas, ar cik dziļām un plašām zināšanām absolventi beigs skolu, atkarīgs no viņiem pašiem, iespējas ir tādas pašas kā dienas skolu audzēkņiem. Protams, jārēķinās ar slodzi citā skolā, darbā vai ģimenē. Skolēnu padomes prezidente Ina Grandovska, kas apgūst frizieres profesiju Amatu skolā, atzina, ka galvenais ir vēlēšanās nākt un kaut ko darīt. Ja dzīvē kaut ko ļoti vēlas, tad to var padarīt.
Mācību procesu vieglāku vērš pedagogu attieksme. Skolēnu padomes locekle Viola Legzdiņa saka: «Mums ir pretimnākoši skolotāji. Patīk, ka viņi pret audzēkņiem izturas kā pret pieaugušiem cilvēkiem. Skolēnu un skolotāju vidū valda savstarpēja cieņa.» Arī par attiecībām klasē Violai ir savs spriedums: «Dienas skolā viens no otra nogurst, vakarskolā esam priecīgi, ka tiekamies, jo paspējam cits pēc cita noilgoties.»
Un nav jau tā, ka skolotājiem nav nekādu rūpju, tāpēc ka pieauguši skolēni. Daudzi pamatskolēni par pieaugušiem vēl nav saucami vecuma dēļ, viņiem ir problēmas ar skolas apmeklēšanu, reizēm – ar disciplīnu. Kārtīgajiem audzēkņiem savukārt reizēm jācieš no pārslodzes, skolotājiem dažkārt grūti izšķirt, vai skolēns slims vai vienkārši nav paēdis. Direktore Brigita Preisa uzskata, ka skolā ļoti nepieciešams arī ārsts. Profesionāla palīdzība var būt vajadzīga gan topošajai māmiņai, gan puisim, kas izmēģinājis narkotikas.
Dažādu problēmu risināšanā aktīvi iesaistās skolēnu padome. Skolai ir sava avīze, tiek atzīmēti visi svētki, darbojas pulciņi, tiek rakstīta skolas hronika. Padome ir labs palīgs pedagogiem un administrācijai disciplīnas pārkāpumu novēršanā. Parasti «grēcinieki» savu skolas biedru teiktajā ieklausās visai nopietni. Ja ir pārkāpums, tad ar vaininieku tiek slēgts līgums, un direktore teic, ka to līdz šim neviens nav pārkāpis.
Jubilejas reizē atliek pievienoties pagājušā gada 9. klases audzēkņa J.Redisona dzejoļa vārdiem: «Šī skola, mūsu skola, ir pati labākā,/ Ko vēlēt man šai skolai – nu visu labāko!»
