Viņai ap kaklu kritis Normunds Šnē, viņa palīdzējusi piecelties nokritušajam Renāram Kauperam, piekļāvusies ārstam Pūpolam, kad viņš vēl nebija nostājies medicīnas kalna pakājē. Viņai pieglaudušies simtiem Jelgavas puiku un meiteņu.
Viņai ap kaklu kritis Normunds Šnē, viņa palīdzējusi piecelties nokritušajam Renāram Kauperam, piekļāvusies ārstam Pūpolam, kad viņš vēl nebija nostājies medicīnas kalna pakājē. Viņai pieglaudušies simtiem Jelgavas puiku un meiteņu.
Viņai – Mirdzai Paulai Šķiņķei – neliels pulciņš radu un draugu sestdien «Zemnieku cienastā» svinējām 80. dzimšanas dienu. Mirdziņa aizdedza pirmo sveci un stāstīja par saviem pirmajiem desmit dzīves gadiem. Atcerējās, ka mamma viņu piecu gadu vecumā aizvedusi uz bērnudārzu. Tas šodien šķiet simboliski – Jelgavas bērnudārzos pavadīta visa Mirdziņas darba dzīve. Nākamās sveces aizdedza dēls Ilmārs, māsasdēls Harijs, vedekla Inese, mazdēls Ulvis, bijusī bērnudārza vadītāja Maija… Liesmoja visas astoņas gadskārtu sveces.
Pirms došanās uz viesībām satiku Jelgavas kultūras darbinieci Elzu Misteri: «Ko, vai tad Mirdzai jau astoņdesmit!? Viņa taču audzinājusi abus manus dēlus!» Jā, arī abus manējos. Arī jūsējos, daudzie jelgavnieki. Visu mūžu, līdz pat šā gada pavasarim, kad viņa klusi aizvēra 2. bērnudārza durvis.
Pie galda skanēja labestīgas runas. Bet bija viena kopēja atziņa, pat pārmetums – garajos dzīves gados Mirdza nav iemācījusies dusmoties. Tas ir unikāls gadījums ne tikai Jelgavā vien – nostrādāt visu mūžu savā pilsētā un tikai bērnudārzā. Pieņemt svešu bērnu, prast tā samīļot, ka mazais cilvēciņš kļūst par vismīļāko savējo. Šī prasme nav iemācāma. Tas ir dabas dots talants – prast mīlēt.
