Vēl nedaudz, un klāt būs gada jaukākās dienas – Ziemassvētki –, bet līdz tam vēl jāpagūst apsveikt trīs retu un interesantu vārdu īpašnieces – Johannas, Hannas un Janas! Gaviļnieču vidū ir arī LLU Saimniecības daļas darbiniece Jana Borovihina.
Vēl nedaudz, un klāt būs gada jaukākās dienas – Ziemassvētki –, bet līdz tam vēl jāpagūst apsveikt trīs retu un interesantu vārdu īpašnieces – Johannas, Hannas un Janas! Gaviļnieču vidū ir arī LLU Saimniecības daļas darbiniece Jana Borovihina.
Janai Borovihinai vārdu devis tētis, un, tā kā viņa pēc tautības ir čehiete, šī izvēle gaviļniecei nemaz nešķiet tik neparasta, jo Jana, līdzīgi kā latviešiem Līga, Čehijā ir nacionālais vārds.
«Vārdadienas parasti tiek svinētas ģimenes lokā. Lai arī iepriekš neko īpaši neplānoju, svinības parasti izvēršas tādas pamatīgas. Kad ciemos atnāk četras meitas un deviņi mazbērni, bez jautrības – nu nekādi!» smaida gaviļniece. Šogad viņa dāvanā vislabprātāk saņemtu smaržīgu hiacinti.
Pati gaviļniece sevi raksturo kā strauju, dažkārt nesavaldīgu, bet ļoti uzņēmīgu cilvēku, kuram vienmēr patīk atrasties kustībā. Viņa īpaši bieži nedusmojas, bet, ja nu tomēr, tad gan pamatīgi. «Vislabākais veids, kā nomierināties, ir pastaiga svaigā gaisā,» saka Janas kundze.
Vēl viņa ļoti mīl savas meitas un mazbērnus, tāpēc Janas lielākā vēlēšanās ir, lai jaunākā meita iegūtu augstāko izglītību. Viņai paša ir vairākas profesijas – Jana sākusi mācīties par ārsti, bet tad apprecējusies un mācības palikušas nepabeigtas. Vēlāk apguvusi grāmatvedes un sievietei neraksturīgo šoferes amatu. «Man patīk viss tehniskais, un braukšana ar mašīnu ir gluži kā slimība,» atzīst gaviļniece.
Jubilāres hobijs ir adīšana un dārza darbi, tieši tāpēc viņai ļoti patīk pavasaris, kad var sākt stādīt un sēt.
Gaviļniece zina kādu mazu meiteni, kuru arī sauc par Janu. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēki ar vienādiem vārdiem nu nemaz nav līdzīgi.
