«Tāds īsts brīvais laiks sanāk tikai reizi gadā – atvaļinājums,» atzīst rajona Padomes Saimnieciskās nodaļas vadītāja Sarmīte Grīnvalde.
«Tāds īsts brīvais laiks sanāk tikai reizi gadā – atvaļinājums,» atzīst rajona Padomes Saimnieciskās nodaļas vadītāja Sarmīte Grīnvalde.
Tas Sarmītei ir strikti saplānots – daļa veltīta ceļošanai un daļa atpūtai pie jūras Apšuciemā.
Sarmīte stāsta, ka izbraukāta vai visa pasaule: «Padomju laiks gan bija par īsu, jo neiznāca pabūt Tālajos Austrumos. Neesmu bijusi arī Amerikā un Austrālijā, taču citviet būts pat vairākkārt. Ir fantastiski iepazīt tautas, viņu kultūru un centienus. Visvairāk sajūsmina norvēģi – mazie zemes pleķīši tik cītīgi apkopti, tauta laipna un pretimnākoša. Tur esmu bijusi divreiz un, ja veselība ļaus, noteikti braukšu vēl. Ar ceļošanu saslimst, un nekādas zāles to nespēj dziedēt. Šādi braucieni nav lēti, bet ceļotājs jau var no daudz kā atteikties.»
Sarmīte spriež, ka iepriekšējā dzīvē bijusi skandināviete: «Esmu zemgaliete, bet mani vilina kalni un jūra.»
Kalnus redzēt iznāk tikai tālākos ceļojumos, bet jūra ir gana laba tepat Latvijā. «Jau 30 gadu man ir lieliska vietiņa Apšuciemā, kur maza verandiņa ik vasaru uzņem mani un radu bērnus. Es jau smeju, ka esmu guvernante ar stāžu: pielāgojos jauniešiem un kopā darām interesantas lietas.»
Vēl Sarmītes vaļasprieks ir zāļu tēju vākšana: «Apšuciemā ir tik tīras pļavas, ka nespēju atturēties no šā prieka.»
Lasīts tiek viss, kas tik pļavās un mežā aug, – vīgriezes, raspodiņi, asinszāles, cēberiņi, arī liepziedi.
Šāda atpūta relaksē – īpaši jau saulrieti pie jūras. Sarmīte atzīst, ka saullēktus skatīt iznāk retāk, jo viņa ir «pūce».
Ikdienas brīvos brīžus Sarmīte vada dažādi – šad tad palasa kādu grāmatu (ļoti patīk vienkāršie Danielas Stīlas romāni vai nopietnākas enciklopēdijas). Paskatās kādu seriālu – «Komisāru Reksi», «Nikitu» vai bērnu raidījumu «Teletūbiji», ja iznāk laiks, aizbrauc uz teātri. Patīkamus brīžus sagādāja izrāde «Indriķa hronika».
