Jelgavnieki varēs mierīgi sagaidīt Ziemassvētkus un nākamo tūkstošgadi, jo, kā izskatās, šajā tūkstošgadē netiks izvēlēts neviens Siltumtīklu maksātnespējas procesa risinājuma variants.
Jelgavnieki varēs mierīgi sagaidīt Ziemassvētkus un nākamo tūkstošgadi, jo, kā izskatās, šajā tūkstošgadē netiks izvēlēts neviens Siltumtīklu maksātnespējas procesa risinājuma variants. Pašvaldības darba grupas lēmums pieprasīt papildu informāciju no abiem pretendentiem Siltumtīklu sanācijai kārtējo reizi pagarinās daudziem jelgavniekiem tik mokošo neziņu, kas beigsies «kādreiz maijā». Attiecībā uz Somijas «Vantaa Energy» un franču «Dalkia» piedāvājumiem jāsāk domāt par to nelietderību iespējamajā Siltumtīklu sanācijā, tātad arī par pašas sanācijas vājajām izredzēm. Acīmredzot ne viens, ne otrs pretendents nesola zelta kalnus Jelgavai, un ieguldījumu apjoms, ar kuru abi uzņēmumi ir gatavi piedalīties sanācijā, ir nepietiekams un sanāciju padara par neiespējamu. Jāšaubās, vai Domes darba grupai izdosies «pielauzt» kādu no pieteikumu iesniedzējiem mainīt piedāvājumu noteikumus. Nedz vienam, nedz otram pretendentam, domājams, nav vēlmes bārstīt miljonus caurā maisā. Un kāda jēga to darīt, ja var pagaidīt līdz uzņēmuma bankrotam, kas nebūt nav izslēgts, un iegādāties uzņēmumu par lētāku cenu? Un vēl jāsaprot, ka neviens investors nepiedalīsies sanācijā bez Jelgavas Domes līdzdalības, jo siltumpatērētājiem saistošie domnieku lēmumi var tieši ietekmēt uzņēmuma izredzes, tāpēc sanācijas gadījumā daļa uzņēmuma akciju noteikti piederēs Jelgavas Domei.
Siltumtīklu maksātnespējas procesa risinājumi ir arī mierizlīgums un bankrots. Pašlaik iespējams ir gan viens, gan otrs. Mierizlīgums starp kreditoriem un STU iespējams tikai ar nosacījumu, ka pirms tā noslēgšanas tiek aptaujāti visi STU klienti, un tiem, kuri vēlas atslēgties no centralizētās un ierīkot alternatīvo apkuri, tas ir jāļauj. Ar pārējiem jānoslēdz līgums, ka, piemēram, šie patērētāji 10 gadu neatslēgsies no centralizētās siltumpiegādes sistēmas un nevēlēsies ierīkot alternatīvo apkuri. Ja šāda aptauja netiks veikta un saglabāsies līdzšinējā atslēgšanās intensitāte, mierizlīguma «efekts» varētu līdzināties Pasaules Bankas finansētajam Siltumtīklu rehabilitācijas projektam, kas ir skaļi izgāzies. Otrreiz atkārtojot šādu kļūdu, Jelgavai «spīd» masu nemieri un varbūt pat tāds mērens pilsoņu kariņš. Bet to, cerams, nevēlas neviens.
Bankrota gadījumā, kas jelgavniekiem būtu pats izdevīgākais variants, jo no siltumenerģijas tarifa «pazustu» Pasaules Bankas kredīta atmaksas procenti, atlikušo kredīta daļu Pasaules Bankai vajadzētu atmaksāt Jelgavas Domei, bet daļu, ko tā nespēs, – Finansu ministrijai.
Taču arī šajā gadījumā ne mazāk aktuāls jautājums ir atļauja atslēgties visiem gribētājiem, un viedokli, ka tādā gadījumā jāpieprasa uz katru atslēgtiesgribētāju attiecināmā rehabilitācijas veikšanai ņemtā kredīta daļa, var atspēkot ar to, ka patērētājiem jau neviens nejautāja, vēlas viņi šā projekta realizāciju vai ne. Aizliedzot atslēgties no vienotās sistēmas, tiek pārkāptas ne tikai cilvēktiesības, bet pašvaldība arī nepilda divas svarīgākās tai paredzētās funkcijas: netiek veicināta pašvaldības iedzīvotāju labklājības līmeņa celšana un netiek uzlabota uzņēmējdarbības vide. Nekādi nedrīkst nonākt līdz situācijai, kad vienīgais Siltumtīklu kopā saturēšanas vadmotīvs ir kredīta atdošana Pasaules Bankai. Vēl viens risks, kas jāņem vērā, ir iespējamās monopolsituācijas draudi Jelgavas centralizētajā siltumapgādē. Ja bankrotējušu STU iegādājas kāda fiziska vai juridiska persona, tad siltumenerģijas tarifi, par kādiem patērētājiem tiek piegādāts siltums, neapšaubāmi ir jāapstiprina Energoapgādes regulēšanas padomē vai Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Ja šāds regulators būs tepat Jelgavā, tad tādas «institūcijas» neatkarība ir visai apšaubāma un var gadīties, ka siltumenerģijas tarifs ir pārāk izdevīgs siltumenerģijas piegādātājam un pārāk neizdevīgs iedzīvotājiem. Bet pagaidām katrs pats sevi var mierināt ar domu, ka tas taču vēl ir tik tālu – nākamajā tūkstošgadē.
