Jelgavas varasvīru totālā aizņemtība ar pilsētas glābšanu no bankrota nav attaisnojums, lai Jelgavas kori paliktu bez sava virsdiriģenta.
Jelgavas varasvīru totālā aizņemtība ar pilsētas glābšanu no bankrota nav attaisnojums, lai Jelgavas kori paliktu bez sava virsdiriģenta. Ar joni tuvojas Rīgas astoņsimtgadei veltītie dziesmu svētki, kur aicināti piedalīties kolektīvi no visiem novadiem. Koriem atlases skates paredzētas jau aprīlī, bet Jelgavai sava virsdiriģenta nav. It kā tāpēc, ka Domes šā gada kultūras budžetā tam nav paredzēti līdzekļi.
Sabiedriskā kārtā, saprotams, neviens nevēlas uzņemties šo smago nastu. Tātad neviens īsti nezina, kas uzņemsies atbildību rīkot kopmēģinājumus (un atkal – par kādiem līdzekļiem?). Turpretim Valsts tautas mākslas centra vecākā speciāliste koru mūzikas jautājumos Aira Birziņa teic, ka Valmieras koristi svētkiem sākšot gatavoties jau decembrī, ka Ventspils diriģentiem rīkošot pat īpašus seminārus un ka Jelgava ir teju vai vienīgā pilsēta, kur joprojām nav skaidrības, kas svētkiem «savāks» vietējos entuziastus.
Pievienojos A.Birziņas domām, ka tas ir pašvaldības attieksmes, nevis rocības jautājums.
Tautas mākslas kolektīvu varējuma ziņā Jelgava, iespējams, pat pārspēj Rīgu. Aizvadīto dziesmu svētku finālā dziedāja pieci (!) Jelgavas kori. Un diez vai starptautiski pazīstamais Kaspars Putniņš piekristu kļūt par Jelgavas koru virsvadītāju.
Virsdiriģenta loma neaprobežojas tikai ar skatēm. Var diskutēt, vai taisnība A.Birziņai, kas uzskata, ka virsdiriģentam jābūt kā pašvaldības angažētam pilsētas mūzikas direktoram, vai domes Kultūras centra direktoram Mintautam Buškevicam, kas ir pārliecināts, ka virsdiriģentam jāstrādā pēc līgumatalgojuma kā līdz šim. Taču pilnīgs absurds būtu, ja pilsētas kultūras administratori pieļautu, ka savs «virsaitis» koristiem un diriģentiem būtu jāuztur no kolektīvu finansējuma. Kolektīvu vadītājiem jau tā ir pārdesmit latu alga, dalībnieki no savas kabatas bieži sedz uzstāšanās izdevumus.
Jelgavnieku piedalīšanās Rīgas jubilejas svinībās ir pilsētas un tās vadības goda jautājums. Tāpēc M.Buškevics tomēr sola kopā ar galveno rajona kultūras dzīves organizatori Dzintru Zimaišu rast līdzekļus koru un deju kolektīvu virsvadītāju algošanai. Skaidrība būšot ap janvāra beigām. Žēl tikai, ka tik vēlu.
