Ja gadās pilns ledusskapis, Daina Roze brīvos brīžos labprāt padarbojas virtuvē, palutinot ģimeni ar salātiņiem. Katrreiz citādiem, jo tie vislabāk pakļaujas noskaņojuma impresijām.
Ja gadās pilns ledusskapis, Daina Roze brīvos brīžos labprāt padarbojas virtuvē, palutinot ģimeni ar salātiņiem. Katrreiz citādiem, jo tie vislabāk pakļaujas noskaņojuma impresijām.
Taču biežāk «pilna» ir sirds, jo darbiņš dienā un vakaros, un agri no rītiem ir tāds, ko vienā vārdā varētu nosaukt – rūpes.
D.Roze ir Tērvetes Sociālās aprūpes centra direktore, viņai jāgādā par 75 bāreņiem un apmēram tikpat vecīšiem – lai viņi nejustos kā nabagmājā. Vairāk nekā pietiekama slodze sievietei, kurai mājās (kā Latvijas demogrāfiskās situācijas atsvars!) ir četri bērni: divi puikas, meita un… vēl puika. Turklāt vēl vīrs. Tādā sabiedrībā Ziemassvētki mēdz būt biežāk nekā pilns ledusskapis, tāpēc, ja gadās vaļa, tā tiek atlicināta bērniem.
Bērni ir Dainas prioritāte numur viens. Kopā ar viņiem svētdien gandrīz snīpjus apdedzināja ledussvētkos Jelgavā, ugunspuķes plaukšanā skatoties, kopā kāpelē pa Tērvetes pasaku meža takām un kāpnēm, kopā un – tikai kopā. Ja būtu daudz naudas, Daina daudz ceļotu pa pasauli (ar bērniem, protams). Bet pagaidām jāiztiek ar to, kas ir. Un ir ļoti maz laika ģimenei. Īpaši gadu mijā. Jo eglītes un svecīšu prieks vajadzīgs gan bērnunama audzēkņiem, gan veco ļaužu pansionāta iemītniekiem.
Tomēr adventes klusajās novakarēs, pauzēs starp sadzīves rūpēm un jaunu ideju perināšanu Daina labprāt kopā ar bērniem piesēstu pie sūnu, zariņu un virvīšu, saitīšu, māla lausku un čiekuru, čaumalu pilna galda, lai visu šo «drazu» sakārtotu, salīmētu, saspraustu fantastiskā dekorā. Vai – lai vienkārši kaut ko uztamborētu. Un tad, kad bērnu acīs manāms prieks un lepnums par rokdarbiņiem, vairs īpaši nesarūgtina ne ledusskapja saturs, ne tūrisma aģentūru vilinošās reklāmas. Galvenā bagātība ir, rau, kur – ap galdu.
