Nezinu, kā tu, bet es Ziemassvētkus gaidīju, gaidu un gaidīšu. Pilnīgi godīgi, liekot sirdi uz rokas (vai otrādi) varu teikt, ka 24. decembris ir pati jaukākā diena gadā.
Nezinu, kā tu, bet es Ziemassvētkus gaidīju, gaidu un gaidīšu. Pilnīgi godīgi, liekot sirdi uz rokas (vai otrādi) varu teikt, ka 24. decembris ir pati jaukākā diena gadā. Kad vēl, ja ne Ziemasvētkos, tu vari gandrīz vai noslīkt saņemto dāvanu iesaiņojumu papīros, visapkārt redzēt priecīgas sejas, dzirdēt sajūsmas pilnus izsaucienus!
Nemāku pateikt, kas man patīk vairāk, – svētku vakars vai gatavošanās tam. Ir tik interesanti joņot pa neskaitāmiem veikaliem, meklējot kaut ko īpašu, un tad paslepus, lai neviens neredz, saiņot, līmēt un griezt!
Tad vēl apsveikumi. Nezinu, kā tev, bet man nepatīk mūžvecie, novazātie un jau nedaudz pēc pelējuma skanošie vārdi «Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!», tāpēc man krietns laiciņš paiet, līdz izdomāju kādu dzejolīti un īpašu novēlējumu katram.
Ziemassvētki – mmm! Šis vārds vien skan garšīgi! Iedomājies: piparkūkas, apelsīni ar krustnagliņām, egļu skujas, svecītes… Sapnis!
