Kārtējā Jelgavas virsmežniecības rīkotajā seminārā, kas šoreiz notika Klīves mežniecībā, tika spriests par kailcirtēm.
Kārtējā Jelgavas virsmežniecības rīkotajā seminārā, kas šoreiz notika Klīves mežniecībā, tika spriests par kailcirtēm.
Kā pastāstīja Jelgavas virsmežniecības inženieris konsultants Herberts Niparts, seminārā piedalījās 34 dalībnieki, no kuriem tikai deviņi pārstāvēja privātmežu īpašniekus. Viņaprāt, nelielā privāto saimnieku dalība seminārā liecina par to, ka mežiniekiem pietrūkst saskarsmes un līdz ar to arī informācijas par gaidāmajiem pasākumiem.
Seminārā par kailcirtēm tika apskatīti septiņi dažādi objekti Klīves mežniecībā.
Kailcirte ir paņēmiens, ar kuru norobežotā platībā uzreiz nocērt visus kokus, atstājot vismaz no pieciem līdz septiņiem ekoloģiskiem kokiem hektārā. Šo cirti parasti lieto priežu un mīksto lapukoku audzēs, kā arī pret vēju nenoturīgās egļu audzēs (nosusinātos un slapjos augšanas apstākļos).
Kailcirte no meža ciršanas viedokļa ir ērtākais veids, jo gan kokus cirst, gan sagatavotos kokmateriālus izvest no cirsmas ir vieglāk un ērtāk nekā no pakāpeniskām izlases cirtēm. Tajās kā ciršanu, tā izvešanu traucē augšanai atstājamie koki.
Lai nodrošinātu normālu meža dabisko atjaunošanos pēc mātes audzes nociršanas, kailciršu platums ir ierobežots – slapjās kūdras augsnēs tas nedrīkst pārsniegt 50 metru, bet pārējās platībās – simtu. Ja dabiskā atjaunošanās nenotiek pietiekami sekmīgi, tad jāveic mākslīgā atjaunošana.
H.Niparts «Ziņām» sacīja, ka mežsaimnieku semināri notiks arī nākamajā gadā, jo privātmežu īpašniekiem esot vēl daudz neskaidru lietu. Arī meža nozaru darbiniekiem netrūkst pārrunājamu jautājumu.
