Kārtējā Latvijas Zemnieku federācijas valdes sēdē Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma un Lauku atbalsta dienesta direktora vietas izpildītāja Ņina Rakstiņa informēja par atbalstu netradicionālo nozaru attīstībai 2001. gadā.
Kārtējā Latvijas Zemnieku federācijas valdes sēdē Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma un Lauku atbalsta dienesta direktora vietas izpildītāja Ņina Rakstiņa informēja par atbalstu netradicionālo nozaru attīstībai 2001. gadā. Valsts atbalsts subsīdiju nolikumā šim nolūkam nav paredzēts. To gaida no pirmsiestāšanās programmas SAPARD līdzekļiem. Diemžēl Lauku atbalsta dienests vēl nav akreditēts ES un nav zināms noteikts datums, kad sāks pieņemt un izskatīt biznesa plānus SAPARD līdzekļu saņemšanai.
Tā kā galvenokārt saruna ievirzījās par ārstniecisko augu audzēšanu, zemnieki negrib un nevar aprīlī sākt sēju, nezinot, cik liels valsts atbalsts gaidāms. Bez tā ārstniecisko augu audzēšana ir nerentabla.
Latvijas Zemnieku federācijas padome pārliecināja L.Straujumu par savas prasības pamatotību un saņēma solījumu, ka jautājums tiks apspriests ar zemkopības ministru Ati Slakteri. Iespējams, ka nauda netradicionālu nozaru attīstības veicināšanai tiks atrasta vai nu no rezerves fonda, vai no bioloģiskās lauksaimniecības pabalsta programmas, vai no hektārsubsīdijām paredzētajiem līdzekļiem.
Sēdes gaitā izskanēja doma, ka SAPARD līdzekļus arī netradicionālajām nozarēm varēs saņemt tikai saimniecības ar lielu ražošanas apjomu. Mazās un vidējās saimniecības būtu lietderīgi atbalstīt no valsts subsīdiju līdzekļiem. Tas varētu attiekties arī uz citām netradicionālajām nozarēm, piemēram, uz biškopību. Latvijas Zemnieku federācija par to Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē runājusi jau agrāk, diemžēl dzirdīgas ausis nav atrastas.
Kad Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvim, Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Mārim Sprindžukam jautāja par to, kur zemnieki ņems līdzekļus atbilstoši Lauksaimniecības Pozīcijas dokumentam, viņš šo dokumentu nosauca par optimistisku pieņēmumu. Paskaidrošu, ka Lauksaimniecības Pozīcijas dokuments ir dokumentu kopums, ar kuru kandidātvalstis iet uz sarunām par iestāšanos ES. Tajā ir minēta milzu summa, kas vajadzīga Latvijas lauksaimniekiem iestājai ES – no 580 līdz 600 miljoniem latu. Šai summai ir tikai trīs avoti: ES atbalsts, valsts budžets un kredīti. Kas apgalvos, ka ar tiem pietiks?
LZF padome nolēma, ka savu kārtējo kongresu sasauks 2001. gada 23. februārī.
