Akciju sabiedrības «Rīgas dzirnavnieks» vadība pagājušajā nedēļā bija aicinājusi uz tikšanos pārstāvjus no vairāk nekā 20 zemnieku saimniecībām, lai apspriestu situāciju graudu pārstrādes nozarē un valsts politiku tajā.
Akciju sabiedrības «Rīgas dzirnavnieks» vadība pagājušajā nedēļā bija aicinājusi uz tikšanos pārstāvjus no vairāk nekā 20 zemnieku saimniecībām, lai apspriestu situāciju graudu pārstrādes nozarē un valsts politiku tajā. Uz tikšanos bija ieradušies zemnieki un akciju sabiedrību «Kviteks» un «Druva» pārstāvji Andrejs Freimanis un Andris Kārlis Dambergs.
Vienojas par kopīgu rīcību
Graudu audzētāji saņēma pārstrādātāju un maizes cepēju atbalstu, lai kopīgi valsts līmenī aktualizētu nepieciešamību sakārtot graudu tirgu un visi kopā vērstos pie valdības ar prasību kompleksi risināt slikto situāciju nozarē. «Rīgas dzirnavniekā» tika panākta arī vienošanās par to, ka Maiznieku biedrībā tiks izskatīti zemnieku sagatavotie dokumenti, kas paredzēti iesniegšanai valdībai.
Arī «Rīgas dzirnavnieka» ģenerāldirektors Andis Sedmalis sacīja, ka pārstrādes uzņēmums ir gatavs pievienoties prasībām valsts atbalsta politikas pārkārtošanai. Neviena no šīs nozares cikla pusēm nav apmierināta, un tas liecina par to, ka ir vajadzīgas izmaiņas kopējā valsts politikā. Turklāt uzņēmums vēlas, lai arī ar graudu audzētājiem tam veidotos tirgus attiecības, un ir gatavs sadarboties kopīgās mācību programmās.
A.Sedmalis apstiprināja, ka šogad pieņemtais lēmums par pilnīgu dzirnavu rekonstrukciju ir apliecinājums tam, ka uzņēmums ilgtermiņā par savu prioritāti saglabās vietējo izejvielu iepirkšanu un darbību Latvijas tirgū. «Rīgas dzirnavnieks» šogad pavisam iepircis 49000 tonnu graudu: 37500 tonnu kviešu, 3800 tonnu auzu, 2500 tonnu griķu un 4500 tonnu rudzu. Ar labības piegādātājiem uzņēmums pilnībā norēķinājies tūlīt pēc graudu piegādes. Turklāt graudu iepirkšana vēl turpinās, un ik rītu pie uzņēmuma vārtiem redzamas automašīnas ar labību.
Uzņēmuma komercdirektors Vjačeslavs Ņikitins informēja, ka nākamajā gadā plānots iepirkt aptuveni tikpat graudu, cik šogad: 43000 tonnu kviešu, 8000 – rudzu, 4000 – auzu un 3000 tonnu griķu.
SAPARD apdraud vietējās zemniecības izdzīvošanu
Graudu audzētāji bija vienisprātis, ka SAPARD līdzekļu piešķiršanas kārtība ir nopietns drauds galvenajam Latvijas pamatiedzīvotāju nodarbošanās veidam zemkopībai, jo valstī notiekot pastiprināta lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārdošana skandināvu zemniekiem, kas cer uz SAPARD līdzekļiem. Vietējie neredz iespēju konkurēt ar šādas invāzijas draudiem, jo ārzemniekiem ir iespējas attīstīt saimniekošanu, izmantojot savu valstu bankās ņemtu finansējumu ar izdevīgākiem noteikumiem.
Maiznieki apsver iespējas paaugstināt maizes cenu
Uz tikšanos «Rīgas dzirnavniekā» sabraukušie maiznīcu vadītāji izteica atbalstu atzinumam, ka tirgus attīstību bremzē pašizmaksai un attīstības vajadzībām neatbilstošā maizes cena. Tomēr izskanēja arī bažas par to, vai tikai maizes cenu paaugstināšana neveicinās nelegālā maizes tirgus attīstību. Taču citi iebilda, ka patērētājs jau esot pieradis pie kvalitatīvas maizes un tās iepakojuma.
Maizes cepēji kritizē lielveikalus «RIMI»
Raksturojot situāciju maizes tirgū, akciju sabiedrības «Kviteks» direktors Andrejs Freimanis atklāti kritizēja «RIMI» pārtikas veikalu tīklu, ko maizes ražotāji spiesti izmantot, lai saglabātu savu tirgus daļu. Pēc viņa vārdiem, «RIMI» ar augsto uzcenojumu maizniekiem liek samazināt savas produkcijas cenas līdz pašizmaksai. «RIMI», diktējot savu cenu, gūst ievērojamu peļņu. Zemnieki, vērtējot situāciju tirdzniecībā, izteicās pavisam vienkārši: «Ja ļausiet uz sevis jāt, tad jās līdz galam!»
Sašutuši par bezdarbību nelegālā tirgus apkarošanā
Pievēršoties nelegālajam tirgum, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka tajā darbojas pilns cikls, bet arvien vairāk zemnieku grib nodot graudus oficiāli – «ar papīriem». Diemžēl šogad bijuši gadījumi, kad neapmierinājusi arī «Rīgas dzirnavnieka» piedāvātā samaksas sistēma – desmit dienu laikā pēc piegādes. Uzņēmumam tika ieteikts izveidot speciālas kredītkartes zemniekiem apgrozāmo līdzekļu izmantošanai.
Tika analizēta arī situācija nelegālajā maizes tirgū un atzīts, ka laukos tā esot pavisam dramatiska. Kāds no zemniekiem stāstīja par Limbažu rajona Svētciemu, kur nelegālās maizes tirgošana par puscenu īsā laikā dubultojusies. Agrāk nelegālā maize vesta tikai vienreiz nedēļā, bet tagad tas notiekot jau divas reizes. Un kā ne, ja trūcīgie lauku iedzīvotāji lēto preci pērkot kastēm!
A.Sedmalis uzsvēra: «Ja nekas netiks darīts, lai palielinātu atbalstu zemniecībai, pirktspēja valstī turpinās samazināties un var sasniegt kritisku robežu, kad būs apdraudēta uzņēmējdarbība.»
Tikšanās dalībnieki vienojās, ka nepieciešamas pārmaiņas gan nenormālajā situācijā maizes tirgū, gan valsts attieksmē pret vietējo graudu pārstrādātāju.
Analizējot licenču izsniegšanas politiku rudzu graudu ievešanai un jautājumu par griķu putraimu kontrabandu, tika izteikta neizpratne par valsts neieinteresētību un pasivitāti šo problēmu risināšanā un atteikšanos pastiprināt kontroli.
