Pēdējā laikā laikrakstā «Zemgales Ziņas» ir parādījušās publikācijas, kurās izteiktās domas, viedokļus ir vērts pārrunāt.
Pēdējā laikā laikrakstā «Zemgales Ziņas» ir parādījušās publikācijas, kurās izteiktās domas, viedokļus ir vērts pārrunāt. Tās ir «Kas īsti notiek NĪP» (nr.233, 29.11.2000.) un «Pilnīgi piekrītu Kores kundzes rakstītajam» (nr.242, 12.12.2000.). Tajās ir skartas sētnieku pienākumu izpildes, kā arī nodrošinājuma problēmas. Diemžēl abās ir pausta zināma vienpusība.
Mēģināšu izklāstīt savas domas. Ejot pa mūsu pilsētu un arī dzīvodams dažādās vietās, varu izvērtēt sētnieku darbu pietiekami labi. Zināmu laiku dzīvoju Dambja ielā un kopumā pret sētnieku darbu pretenziju nebija. Liktenis bija lēmis mūsu ģimenei sākt dzīvot Lidotāju ielā. Mūs vienkārši šokēja netīrība, kas tur valdīja. Šķita, ka koplietošanas telpas nebija tīrītas, kopš šo māju atstāja okupācijas armijas virsnieki. Nebaidoties no darba, netīrumus no sava stāva līdz izejai izmēzām. Jebkuram ir skaidrs, ka sētniece par šo objektu tikai saņēma naudu, nepildot savus pienākumus.
Vērsos NĪP, un sētniece L.Oļeiņika tika nomainīta ar L.Ivanovu. Arī no tā nebija nekādas jēgas. Tagad mūsu māju un tās apkārtni kopj Frančeska Sosnovska, kas savu darbu veic ļoti rūpīgi. Nevaru apgalvot, ka viņa ir vislabākā Jelgavā, taču viena no labākajām noteikti. Pārrunājot sētnieku darba jautājumus ar NĪP direktoru J.Vidži, esmu gandarīts, ka šajā ziņā tiek ieviesta kārtība. Runājot par kvalitāti, domāju, ka samaksas svārstības varētu būt no 70 līdz 130 procentiem no pamatizcenojuma.
Kas attiecas uz sētnieku aizvietošanu, tad jāpiekrīt Vēsmas Kores kundzes viedoklim. Manuprāt, maksāt varētu 50 līdz 70 procentu atkarībā no darba kvalitātes.
Jautājums par zāles pļaušanu vasarā ir apspriežams un risināms. Galīgi aplams ir viedoklis par kāpņu telpu slaucīšanu un mazgāšanu. To prasa «Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi». Ja kāds nespēj vai negrib izpildīt savus pienākumus, tad tā ir viņa problēma.
Protams, ka sētniekam un man kā iedzīvotājam ir nepatīkami, ka bieži jāmēž dzīvniekmīļu dzīvnieku un reizēm arī cilvēkveidīgo būtņu «pēdas». Viena daļa cilvēku, turot suņus un kaķus, uzskata sevi par privileģētiem attiecībā pret pārējiem un liek mums baudīt šīs «smaržas». Droši varu apgalvot, ka Lidotāju ielā ne viens vien neievēro noteikumus nr.15 «Suņu un kaķu turēšana Jelgavas pilsētā». Darāmais tur Municipālajai policijai. Sētnieku darbu nepatīkamāku dara arī tas, ka daudziem dzīvojamo namu iemītniekiem ir raksturīgs igauņu psihologu konstatētais «mežonīgā lauka likums».
Savas pārdomas noslēdzot, mūsu māju iedzīvotāju vārdā saku lielu paldies Frančeskai Sosnovskai un visiem pārējiem sētniekiem, kas godprātīgi veic savu darbu. Pats galvenais – katram pašam vispirms vaina jāmeklē sevī, tikai tādā veidā mēs varam nonākt pie sapratnes.
Visiem labu darbu darītājiem priecīgus Ziemassvētkus!
