Roberts Laurinovičs, šur tur piestrādā: – Kas tad mums te kait! Dzīvoju trīs kilometrus no centra – trīs reizes nedēļā brauc autoveikals no Bauskas un no Jelgavas.
Roberts Laurinovičs, šur tur piestrādā:
Kas tad mums te kait! Dzīvoju trīs kilometrus no centra – trīs reizes nedēļā brauc autoveikals no Bauskas un no Jelgavas. Nav tik bieži uz centru jādodas! Pašvaldību apmeklēju tikai tad, ja vajadzīga sociālā palīdzība. Kultūras dzīve, arī laba: koncerti notiek, pulciņi darbojas. Pagasts nopirka jaunu autobusu un bērnus vadā uz teātriem, ekskursijās. Darbu gan grūti atrast, bet pie zemniekiem var piestrādāt. Paju sabiedrība izlīdz ar tehniku, ja vajag savu laiciņu apsaimniekot. Gan jau būs arī nākotnē Svitenē. Kāda? To nu gan tikai pats Dieviņš zina.
Skaidrīte Žukauska, bezdarbniece:
Darba nav – tas ir trakākai. Pati strādāju pagasta labiekārtošanā, un par to vēlāk man piešķīra bezdarbnieka statusu. Tagad tas beidzas un nezinu, ko darīt tālāk. Laikam jau pagastam nav nekāda spožā nākotne. Paju sabiedrība arī knapi velk dzīvību – agrāk bija fermas, kur strādāt, tagad nekā. Es tikai domāju, kā bērnus labāk izskolot, lai varētu citur atrast darbu.
Sofija Kristopaine, pensionāre:
Kā ir, tā jāiztiek. Veciem cilvēkiem jau daudz nevajag. Dēli man bez darba, un ar savu pensiju jāpalīdz arī viņiem. Kam ir kāds lopiņš, tas iztikt var, bet citādi ir grūti. Par nākotni nedomāju, galvenais, kā nodzīvot šodienu.
Aiva Novika, audzina mazuli:
Sabiedriskajā dzīvē neiesaistos, bet šķiet, ka pagastu nekāda spožā nākotne negaida, jo darba nav un cilvēki mūk uz labākām vietām. Viss pamazām likvidējas, zemnieki knapi kuļas. Nav slikti, ja ir savs auto un var aizbraukt uz pilsētu, jo ar sabiedrisko transportu izbraukāt grūti.
Agris Plosis, bezdarbnieks:
Ja izdodas atrast kādu haltūru, tad neilgi var savilkt galus kopā. Ja vien zinātu, ka citur mani gaida labs darbs, no Svitenes dotos prom. Citādi dzīve te nav slikta – kultūras jomā visu laiku kaut kas notiek, pagasts arī cenšas visu uzturēt kārtībā, bet cilvēkiem jau vajag darbu.
