Aiz Sesavas pagasta asfaltētais ceļš ved Bauskas rajona virzienā. Pavisam netālu ceļa zīme jau vēsta, ka pēc septiņiem kilometriem būs Svitenes pagasts.
Aiz Sesavas pagasta asfaltētais ceļš ved Bauskas rajona virzienā. Pavisam netālu ceļa zīme jau vēsta, ka pēc septiņiem kilometriem būs Svitenes pagasts. Nezinātājs var sākt šaubīties par norādes patiesumu, jo ceļš ir tikko izbraucams.
Asfalts ir vienīgi pašā Svitenes centrā, kur atrodas skola, tautas nams, veikali, pagastmāja un dzīvojamās ēkas. Pašvaldības vadītāja Genovefa Lapsa atzīst, ka pagasts nevar cerēt uz strauju attīstību, kamēr ceļi ir tik sliktā stāvoklī: «Uz pagastu ved valsts nozīmes otrās kategorijas ceļi, kas nekad nav bijuši labā stāvoklī. Ziemā pēc grafika ceļi tiek izšķūrēti trīs dienu laikā. Tas nozīmē, ka šajā periodā mēs esam šķirti no ārpasaules. Bet ko tad lai dara iedzīvotājs? Mums nekas cits neatliek, kā pašiem rūpēties par valsts ceļu sakārtošanu.»
Priekšsēdētāja skaidro, ka arī pagasta ceļi nav tik labā stāvoklī kā gribētos: «Mūsu pagastā nav smilšu vai grants raktuvju, tuvākā grants ieguves vieta ir Vilces pagasta firmā «Igate», taču tas ir 35 kilometru attālumā. Braukāšana pēc grants izmaksas ļoti sadārdzina.»
Problēmas sagādā arī sabiedriskais transports. Uz Bausku autobuss kursē četrreiz dienā, bet, piemēram, ar Jelgavu satiksmes vispār nav. Tagad tiek spriests par to, ka vajadzētu atjaunot ceļu Bauska – Saulaine – Svitene – Klieņi. Taču, kā stāsta priekšsēdētāja, pieci kilometri šā ceļa ir absolūti neizbraucami: «Ja izdotos to atjaunot, tad varētu cerēt uz satiksmi ar Jelgavu.»
Pagastā trūkst darbavietu. Par to liecina oficiāli reģistrētais bezdarbnieku skaits – 16 procentu. Arī rajona centrā Bauskā darbu atrast esot ļoti grūti, tāpēc visbiežāk svitenieši dodas vai nu uz Rīgu, vai arī uz Jelgavu: «Veiksmes gadījumā viņi, protams, Sviteni pamet, jo izbraukāt tik lielus attālumus nav iespējams. Mūsu pagastam ir tik lielas nākotnes perspektīvas, cik tās ir lauksaimniecībai valstī. Paju sabiedrībai «Svitene» pēdējā laikā nācies ražošanu sašaurināt – likvidēta lopkopības sfēra un tagad iztiek tikai ar graudaugu un cukurbiešu audzēšanu.»
«Svitenes centrā ir četras 36 dzīvokļu mājas. Tā kā iedzīvotājiem nav darba, komunālos maksājumus veikt ir grūti. Pagastā ir gāzes vads, tāpēc ar apkuri nebūtu problēmu, bet daudzdzīvokļu namu īrnieki atteicās no šā pakalpojuma un tagad katrs iztiek, kā māk.
Līdz 2002. gadam darbosies mūsu atkritumu izgāztuve, bet pēc tam būs jāmeklē alternatīvas. Gribam izzināt Jelgavas pagastu pieredzi šajā jomā,» stāsta G.Lapsa.
Bauskas rajonā ar administratīvi teritoriālo reformu nesteidzas. Vēl nav nodibināta neviena pašvaldību sadarbības padome – deputāti ieņēmuši nogaidošu pozīciju līdz vēlēšanām. Priekšsēdētāja skaidro, ka izpētes projektu par iespējamajiem apvienošanās variantiem izstrādājusi firma «Reģionālie projekti»: «Svitenes pagastam tika piedāvāti divi. Pirmais noteic, ka jāapvieno Svitenes, Rundāles un Viesturu pagasts. Otrs paredz Bauskas rajona dienvidu 13 pagastus pievienot pilsētai. Raugoties no šodienas viedokļa, man otrais variants šķiet pieņemamāks, jo ar Bausku mums vēl ir kāda darīšana, bet uz Rundāli pat nekursē autobuss. Iedzīvotāji arī vairāk atbalsta šo.»
Taču Svitenē «Ziņām» gadījās dzirdēt, ka izpētes laikā firmas darbinieki pat nav īpaši centušies uzklausīt vietējos ļaudis. Priekšsēdētāja gan domā, ka cilvēkiem nav nozīmes, kur tiek pieņemti lēmumi: «Visi baidās par centra atrašanos jaunizveidotajā teritorijā, taču, manuprāt, galvenais ir tas, lai vajadzīgie pakalpojumi būtu tepat pagastā.»
