Par vietām nākamajā Jelgavas Domē cīnīsies arī deputātu kandidāti no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Jelgavas nodaļas.
Par vietām nākamajā Jelgavas Domē cīnīsies arī deputātu kandidāti no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK («TB»/LNNK) Jelgavas nodaļas. Par «TB»/LNNK iecerēm pilsētas dzīves uzlabošanai «Zemgales Ziņu» Komentētāju nodaļas vadītājam Modrim Sprudzānam stāsta viens no apvienības Jelgavas nodaļas līderiem pilsētas pašvaldības izpilddirektors Jurijs Strods.
Kā jūs raksturotu «TB»/LNNK deputātu kandidātu sarakstu nākamajai Jelgavas Domei?
Saraksts tika apstiprināts apvienības Jelgavas nodaļas valdes pagājušā mēneša sēdē. Tajā ir gan darbinieki ar plašu pieredzi, gan arī pilnīgi jauni cilvēki, bet pozitīvais, ko gribētu uzsvērt, ir tas, ka izveidojies gan gribošu, gan varošu cilvēku kodols. Neteikšu, ka tas ir ideāls, jo ideālus dzīvē neesmu sastapis. Mums ir dažādi strāvojumi, bet paveicies tādā ziņā, ka šogad vairāki apmēram mana vecuma cilvēki ir izveidojuši kodolu.
Pēdējā laikā mēģinu darīt visu, lai mūsu nodaļa mainītu savu attieksmi pret lietām: lai tajā būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, kas ir tendēti uz «par», nevis uz «pret». Tiem, kas ir tendēti uz «pret», bieži vien nepatīk nekas. Viņi lamā vienus, lamā otrus, ka tie kaut ko dara ne tā, kā vajag, bet nepiedāvā savu risinājumu. Rodas negācija, kas, manuprāt, tikai vairo otru negāciju. Bet ideāli būtu tā: ja es pasaku, ka man te kaut kas nepatīk, tad uzreiz arī piedāvāju risinājumu, kā to uzlabot un radušos problēmu novērst.
Kā labu kandidāti varu minēt narkoloģiskās slimnīcas vadītāju Lilitu Cauni. Viņai ir savs redzējums un iestrādes, ko darīt ar ļoti sasāpējušu problēmu mūsu pilsētā – narkomāniju, kas postoši skārusi jaunatni.
Ir arī augstskolu pasniedzēji. Tikai diviem deputātu kandidātiem nav augstākās izglītības. Tie ir cilvēki «ar smadzenēm», domājoši. Mums ir cilvēki, kas ne tikai sola, bet arī dara un var parādīt, ko savā jomā ir veikuši.
Vēl gribētu atzīmēt, ka dažiem mūsu nodaļas biedriem ir ļoti labi kontakti ar partijas «augšgalu». Ļoti daudz, ja esat pamanījuši, līdzekļu pilsētai ir izdevies iegūt ar valdības vai Saeimas atbalstu, kas nebūtu iespējams bez tiešiem kontaktiem ar partijas vadību. Iedomāsimies pilsētas budžetu. Parasti to zīmē kā aplīti ar sektoriem – tas būs komunālajam sektoram, tas – izglītībai, tas – sociālajiem pabalstiem utt. Es šo apli tēlaini mēdzu saukt par torti. Un tad parasti notiek cīņa par šiem tortes gabaliņiem – kā palielināt kādu uz cita rēķina –, bet aizmirstas, ka izdevīgāk ir palielināt pašu torti. Ja mēs esam Jelgavas pašvaldība, tad mums jādomā, kā no valsts budžeta vismaz odziņu uz tās tortes uzlikt. Vai otrs – kā Jelgavas apritē dabūt Eiropas naudu. Tikai «savā sulā vāroties», attīstība ir ļoti lēna. Un viena no iespējām, kā palielināt pilsētas kopējo torti, ir tā, ka pilsētu vada cilvēks, kurā ieklausās kāda no Saeimā pārstāvētajām partijām, patīk tas vai nepatīk. Mūsu cilvēki par to visu cenšas domāt.
Kādi varētu būt «TB»/LNNK koalīcijas partneri nākamajā Jelgavas Domē?
Līdz šim pašvaldības līmenī sadarbība ir noritējusi starp personālijām, nevis starp partijām, jo pašvaldības kompetencē ir maz jautājumu, kurus var nosaukt par tīri politiskiem, parasti tie ir saimnieciska rakstura. Jānosaka arī veicamo darbu prioritātes. Protams, tā ir arī zināma politika. Jautājums, kuru vienmēr var politizēt, ir par jebkura veida tarifiem. Vai izmaksas jāsedz pašam pakalpojuma saņēmējam, vai arī daļu sedz pašvaldība – tas ir politisks jautājums.
Es zinu pilsētā ļoti daudzus gudrus cilvēkus, un gan jau katrā sarakstā būs pozitīvi, «par» tendēti cilvēki. Ar tiem mēs atradīsim sadarbības iespējas. Viss atkarīgs no cilvēkiem, kas tiks ievēlēti nākamās Domes sastāvā.
Kuri darbi, jūsuprāt, pilsētā ir steidzami darāmi?
Darbu ir daudz. Diezgan labi pārzinu pilsētas saistības tuvākajiem gadiem. Tās ir ļoti smagas neatkarīgi no tā, vai kāds vēlas Siltumtīklu bankrotu vai ne. Ir noslēgti līgumi, kas jāpilda. Ja to nedarām, uzreiz tiek aprēķināti soda procenti. Tieši 2000. gadā bija vislielākās saistības. Tātad 2000. gadā iestāžu uzturēšanai netika atvēlēts vairāk līdzekļu kā 1999. gadā, jo budžets nepalielinājās. Tātad šim gadam bija jāatrod līdzekļi «no malas». Valsts bija sākusi realizēt lauku ceļu programmas, un mēs izspēlējām šo kārti ar Driksas tiltu, kas pilsētai bija akūta nepieciešamība. Apmēram divas trešdaļas no visiem Driksas tilta rekonstrukcijas darbiem paveica Jelgavas uzņēmēji un apakšuzņēmēji. Rezultātā pilsētai izdevās savilkt galus kopā, un, lai arī daudzi tam neticēja, esam izpildījusi šā gada saistības.
Protams, viens no sāpīgākajiem jautājumiem Jelgavā ir Siltumtīklu attīstība. Iespējamie attīstības varianti man ir prātā. Un es cenšos darīt visu, lai mēs STU neuzdāvinātu par sviestmaizi vienalga kādam stratēģiskajam investoram. Cits jautājums, vai vieni paši to varam «izvilkt». Pašlaik rit darbs ar Finansu ministriju par parāda restrukturizāciju, diemžēl ne par norakstīšanu. Es redzu divas iespējas, abas tās saistītas ar mierizlīgumu. Arī bankrots ir reāla iespēja, tikai – kurš no tā būs ieguvējs, ko no tā iegūs Jelgava? Pasaules Bankas kredīts tā vai tā paliks uz pilsētas pleciem.
Tātad jūs uzskatāt, ka Siltumtīklu bankrots pilsētai absolūti nav izdevīgs?
Pašlaik es neredzu izdevīgumu pilsētai, STU bankrotējot. Apmēram vienu miljonu latu no kopējām kreditoru prasībām veido Jelgavas uzņēmumi, kas bankrota gadījumā šo summu zaudētu. Un šajos uzņēmumos strādā tie paši jelgavnieki. Tā ka rēķiniet paši.
Kas vēl pilsētā būtu darāms?
Pilsētā jāturpina uzlabot ūdensapgādes sistēmu. Rīcības programma izstrādāta tuvākajiem 20 gadiem. Un pretēji Siltumtīkliem ir jāsāk ar klientu loka paplašināšanu, lai varētu samazināt tarifus un pēc tam virzīties tālāk.
Attiecībā uz Nekustamā īpašuma pārvaldi ir skaidrs, ka iesāktais darbs ir uz pareizā ceļa. Salīdzinot ar iepriekšējām četrām namu pārvaldēm, palielinājies kaut vai līdzekļu daudzums, ko varēja atvēlēt ēku remontam. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad namu remontiem atvēlēto līdzekļu daudzums gandrīz dubultojies. Un tagad esam nonākuši pat līdz tam, ka katrai mājai atsevišķi tiks rīkotas sapulces, kurās tiks stāstīts par nama ieņēmumiem un izdevumiem. Pirms trim gadiem par to varēja tikai sapņot. Tātad lietas iet uz priekšu.
Daudz pa šiem gadiem ir aizstāvēts arī Jelgavas Autobusu parks. Bijušas dažas prasības, lai pašvaldība dotētu dzelzceļu, bet es aizstāvēju viedokli, ka labāk noteiktu summu novirzīt Autobusu parkam, jo tajā strādā jelgavnieki.
Mums ir arī idejas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai papildus tam, ko jau ir teikuši citi mani kolēģi. Pašvaldība tiešā veidā nedrīkst subsidēt uzņēmumus, bet nav aizliegts pie Jelgavas Domes dibināt uzņēmējdarbības veicināšanas fondu, ko varētu finansēt, novirzot, piemēram, 20% no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem. Dome apstiprinātu fonda nolikumu un vadību, kurā vajadzētu iekļaut dažādu nozaru uzņēmējus un partiju politiķus. Pašvaldībai vajadzētu izstrādāt un Domei pieņemt noteikumus, ka noteiktā pilsētas centrā nedrīkst būt neviena veikala, kura tirdzniecības platība ir lielāka par x kvadrātmetriem, apavu darbnīca – par y kvadrātmetriem utt. Tas ļaus vietējiem cilvēkiem gandrīz katrā mājā atvērt pa veikaliņam vai ofisam, bet lielie tirdzniecības centri varēs izvietoties ārpus šīs zonas. Tā mēs varētu veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.
