Ir daži kārumi, kurus ēdam tikai noteiktā gada laikā. Jāņi nav iedomājami bez ķimeņu siera, bet Ziemassvētki – bez piparkūkām.
Ir daži kārumi, kurus ēdam tikai noteiktā gada laikā. Jāņi nav iedomājami bez ķimeņu siera, bet Ziemassvētki – bez piparkūkām.
Protams, garšvielām piesātinātos cepumus var grauzt visu gadu, bet īstā garša un smarža tām ir tikai saulgriežu laikā. Tāpēc «Ziņas» aicināja savus lasītājus piedalīties piparkūku konkursā un neturēt sveci zem pūra. Jaukajā pirmssvētku noskaņā aicinājām ciemos čaklākos piparkūku cepējus, lai uzzinātu, kā tapuši darbi konkursam, un apbalvotu ar godam nopelnītajām balvām.
Vīriņš brūnā bļodiņā
Līga Ludzīte mācās Jelgavas ģimnāzijas 7. klasē un atzīst, ka viņai ļoti patīk cept dažādus cepumus. Īpaši labi viņai padodoties smilšu mīklas valrieksti ar savārīta kondensētā piena pildījumu. Meitene teic, ka piparkūkas ļoti garšo viņas mammai. Līga konkursam bija uzcepusi sīkas glazētas piparkūkas un tās salikusi piparkūku bļodiņā. Izrādās, ka tādu uzcept nav grūti: pamatam paņem metāla bļodiņu, ap kuru liek izveltnētu mīklu. Apēd cepumus un pēc tam nokraukšķini arī bļodiņu!
Dāvanai – piparkūkas
Konkursā ar savu kolektīvo darbu piedalījās Puikevicu un Prieciņu ģimene. Kā viņi paši sevi pieteica – omīte Valda, opītis Jānis, mamma Indra un bērni Līga, Mārtiņš un Jānis. Ikdienā viņi strādā savā zemnieku saimniecībā, bet piparkūku cepšana ir neliels viņu sezonas bizness, tāpat kā Jāņu siera siešana.
Pirms Ziemassvētkiem piparkūku mīklas pagatavošanai tiek izmantoti divi maisi cukura. Recepte nākusi mantojumā no Valdas kundzes mātes, kas to uzzinājusi, mācoties Valsts centrālā pedagoģiskā institūta Mājturības nodaļā. «Mamma nevienu mīklas sastāvdaļu nebēra katlā ar mēru. Tikai pateica – tagad pieliec to, tagad nedaudz šito. Piparkūkas katru gadu garšoja citādi, bet vienmēr bija labas. Kad mamma palika veca, ar meitu sapratām, ka mēs tā nepratīsim un noteikti vajadzīga recepte. Tā, paslepus pirms bēršanas katlā mēs visus daudzumus izmērījām un pierakstījām,» stāsta omīte Valda.
Dažādās piparkūku formiņas sakrājušās ar gadiem. Tās ir pašu izdomātas. Protams, vispieprasītākās ir sirdis, zvaniņi, gaiļi un zaķi. Taču, piemēram, zaķus grūti transportēt – ausis lūst nost. Šīs formas cepumi tiekot kā dāvanas draugiem. Cilvēkiem patīk arī atbilstošā gada simbols. Tā kā nākamais ir čūskas gads, pircēji grib piparkūku čūsku. Bet omīte Valda saka: «Tās gan necepsim!»
Piparkūku greznošanā piedalās visa ģimene: apaļīgās cūciņas un pīlītes dekorēja Mārtiņš, bet kaķīšus – Līga. Tiek izmantota klasiskā olbaltumu glazūra, kurai pievieno pārtikas krāsas, un vēl viena laba lieta, kas plašāk pieejama kļuvusi pēdējos gados, – dažādi krāsaini cukura krikumiņi. Piparkūku rotāšanai svarīga ir radošā pieeja, tāpēc katra vienmēr iznāk citāda.
Kā dabūt krāsnī baznīcu
Māra Ziemele strādā Lielvircavas bibliotēkā un piparkūku mājiņas gatavo regulāri. Šis jau ir piektais gads pēc kārtas, un viena no mājiņām vienmēr aizceļo uz viņas darbavietu. Pērn dažas meitenes noskatījušās bibliotekāres veikumu un nolēmušas pašas izmēģināt roku. «Viņām ir tāds ķēriens! To, ko es ar grūtībām piecu gadu laikā apguvu, viņas jau pirmajā reizē dabūja gatavu. Ja mēs startētu kā komanda, pašu «Staburadzi» izkonkurētu!»
Izcept pat mazu piparkūku mājiņu nav viegli. Jo figūras detaļas cepšanas laikā var deformēties. Tad liekais jānorīvē ar parastu virtuves rīvīti. Lai mājiņu salīmētu, vislabāk izmantot to pašu olbaltuma glazūru, jo, lietojot kausēto cukuru, jāstrādā ļoti ātri – brūnā masa strauji sacietē.
Gadās arī kuriozi. Piemēram, pērn Māra bija izgatavojusi baznīcu un pēc tam daži brīnījušies, kā tādu var krāsnī dabūt. Māras abi bērni uzskata, ka bez piparkūku mājiņas zem eglītes nav īstu Ziemassvētku. Tā kā skaistā svētku ainava par prieku visam «Ziņu» kolektīvam palika redakcijā, Māras meita šogad ceps mājiņu pati. Protams, mamma savu padomu neliegs.
