Pirmssvētku nedēļā «Zemgales Ziņu» redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja zemkopības ministrs Atis Slakteris. Jautājumu, gan telefoniski uzdotu, gan rakstiski iesūtītu, bija daudz. Ministrs to vērtēja īsi – uz Zemgali jābrauc biežāk.
Pirmssvētku nedēļā «Zemgales Ziņu» redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja zemkopības ministrs Atis Slakteris. Jautājumu, gan telefoniski uzdotu, gan rakstiski iesūtītu, bija daudz. Ministrs to vērtēja īsi – uz Zemgali jābrauc biežāk.
Kāpēc Latvijā pārstrādei ieved Lietuvā izaudzētas cukurbietes? Vai zemnieks, kas nav Jelgavas Cukurfabrikas akcionārs, var iegūt kvotas?
Es domāju, ka Zemkopības ministrijai ir izdevies pilnīgi precīzi prognozēt nepieciešamo cukurbiešu kvotu. Diemžēl man jāsecina, ka daļai zemnieku cukurbietēm šogad ne īpaši labvēlīgo laika apstākļu dēļ nav izdevies izaudzēt kvotā paredzēto apjomu. Tas sakņu daudzums, ko ieved no Lietuvas, patiesībā ir ļoti niecīgs – vienas kārtīgas zemnieku saimniecības raža.
Tam, vai esat vai neesat cukurfabrikas akcionārs, nav nekāda sakara ar kvotām, jo, tās piešķirot, par pamatu tika ņemts katra piegādātāja 1998. gadā izaudzētais biešu daudzums. Ja vēlaties audzēt cukurbietes, vienīgais ceļš ir pirkt, iznomāt vai aizņemties kvotas.
Vai 2001. gada subsīdiju nolikumā ir paredzētas subsīdijas meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai?
Subsīdiju nolikumu esmu iesniedzis apstiprināšanai valdībā. Meliorācijai nauda ir ieplānota, bet atšķirībā no citiem gadiem subsīdiju saņēmējam pašam būs jāsedz 30 procentu no darbu izmaksām.
Par cik hektāriem zemes 2001. gadā sāks maksāt hektārsubsīdijas?
Projektā ierakstīts, ka nākamgad subsīdiju saņemšanas slieksnis būs desmit hektāru, nevis pieci kā šogad. Taču subsīdiju summa par hektāru būs lielāka – nevis astoņi, bet aptuveni 13 latu.
Esam pensionāri, mums ir 15 hektāru zemes, pērkam degvielu un tehnikas pakalpojumus. Miežu hektāra nokulšana izmaksāja 40 latu. Izrēķināju, ka par traktoristiem un kombainieriem samaksāto naudu būtu varējusi nopirkt 14 tonnas graudu. Par piena litru saņemam četrus santīmus. Lopus katrs kauj savā sētā, nevis kautuvēs, un tirgū zemniekam ar savu izaudzēto produkciju nav ko darīt. Subsīdijas un dotācijas nesaņemam un nezinām, kā dzīvot turpmāk. Vīram pensija – 30 latu, bet man kā invalīdei – 61 lats. Gribētu turēt sivēnus, govis un telīti, bet nākamgad laikam nedarīsim neko, sēdēsim, rokas klēpī salikuši, jo esam galīgi nospiesti un ļoti sāp sirds. Šoruden apsējām tikai vienu hektāru zemes, pārējā platībā nākamvasar augs «kokvilna»…
Tagad sākt saimniekot no nulles pensionāram nav vienkārši. Protams, saimniecībai, kurā ir divas govis, iegādāties piena dzesētāju nav izdevīgi. Arī atbalsta programmas paredzētas lielākām saimniecībām, lai padarītu tās konkurētspējīgas, un es kā zemkopības ministrs turpināšu atbalstīt lauksaimniecības modernizāciju. Tas ir vajadzīgs, lai mēs paši varētu dzīvot un bērnus laist skolā, bet es nebūšu otrs labklājības ministrs.
Pats galvenais – nenotērējiet pārāk daudz savu pensiju lauksaimniecībai, maksājiet par to, par ko ir vērts, un labāk naudu izlietojiet paši sev. Ja no pensijas jāuztur zemnieku saimniecība, tad nav vērts, labāk lai jaunie strādā. Ja jūs dzīvotu man kaimiņos, es piedāvātu apsaimniekot jūsu zemi.
Nodarbinātība lauksaimniecībā no 16 procentiem strādājošo samazināsies līdz pieciem. Ko darīt pārējiem?
Šis skaitlis nav precīzs, bet patieso ainu parādīs gaidāmā lauksaimniecības skaitīšana. Pensionārs, ja viņam ir laba veselība un spēks, lai tur govi un papildus iegūst sev pienu, bet viņu nevar uzskatīt par galveno preču produkcijas ražotāju. Domāju, ka pēc skaitīšanas izrādīsies, ka nodarbināto skaits lauksaimniecībā nav tik liels, bet ir skaidrs, ka jārada papildu iespējas strādāt ārpus lauksaimniecības. Par to ir atbildīga valdība kopumā, bet zemkopības ministrs jo īpaši, taču nevaru pieņemt to, ka lauksaimnieki subsīdijas izmantotu kā sociālos pabalstus. Ja kāds saimnieks, kuram ir piecas govis un pieci hektāri zemes, sevi uzskata par lielsaimnieku, tas ir ļoti jauki, bet man kā politiķim jāspēj pateikt, ka tas tā nav. Un, ja mēs gribam dzīvot no lauksaimniecības, mērogiem jābūt lielākiem. Jāsaprot, ka laukos katram darba nebūs turpat pie mājas – vajadzēs braukt uz tuvējo pilsētu. Bet pašlaik problēma ir tā, ka arī pilsētā nav darba vietu. Ja es kā zemkopības ministrs panākšu pietiekamu atbalstu lauksaimniecības modernizācijai, tas nozīmēs, ka nodarbināto skaits samazināsies. Bet, ja mēs to nemodernizēsim, pēc desmit gadiem varbūt lauksaimniecības vispār vairs nebūs.
Sākumā SAPARD līdzekļus solīja tradicionālajai lauksaimniecībai, bet tagad runā, ka naudu dos lielākoties netradicionālajām nozarēm – dzērveņu, briežu audzēšanai un citām. Vai netiks nodarīts pāri vienkāršajiem lauciniekiem, kas kopj zemi?
Netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm paredzēta konkrēta sadaļa, kas nebūt nav tā lielākā. Tieši otrādi, ir pasludināta tradicionālo nozaru – piena lopkopības, graudaugu un dārzeņu audzēšanas, gaļas ražošanas prioritāte. Netradicionāla nozare – ir netradicionāla, kamēr ar to nodarbojas neliels skaits zemnieku, bet, ja tādu ir daudz, nozare kļūst tradicionāla.
Izaudzētos graudus pārdevām uzņēmumam «Zelta kukulītis», bet joprojām nav izmaksāta līgumā paredzētā nauda. Ko vajadzētu audzēt Zemgales laukos, lai ražu būtu iespējams realizēt un saņemt par to samaksu?
Šogad labības intervence sākās jau 1. augustā, un daudzi zemnieki, kas labi izvēlējās savus sadarbības partnerus, naudu par graudiem saņēma mēneša laikā. Mums ir brīva tirgus ekonomika, kur katrs var izvēlēties, kam pārdot izaudzēto. Manuprāt, minētajā gadījumā graudu pārdevējai vajadzētu turpināt sarunas ar uzņēmuma pārstāvjiem, jo līdz šim par «Zelta kukulīti» neko sliktu neesmu dzirdējis. Kā pēdējo soli varētu izmantot iespēju vērsties reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kam ir tiesības iesniegt tiesā prasību pret uzņēmumiem, kas nenorēķinās ar zemniekiem. Nav vairs tie laiki, kad ministrs varēja izdot pavēli, ka jāsamaksā, un, ja saimniece būtu graudus nodevusi intervencē, arī tad nauda jau būtu saņemta.
Valsts nepateiks priekšā, ko audzēt, bet Zemgale tradicionāli bijusi Latvijas maizes klēts un tāda būs arī nākotnē, arī cukurbietes šeit padodas.
Vai izmainīsies lopkopības produkcijas kvalitāte, ja tiks izveidota lopu identifikācijas sistēma? Šim pasākumam tiek izlietota liela nauda, bet govīm ausīs jau ir divas krotālijas…
Ja nākotnē gribēsim pārdot gaļu Eiropā, mums nav citas iespējas, kā ieviest šo sistēmu. Process ir tikko sācies. Viss jāizdara pēc iespējas lētāk, un jāraugās, lai netiktu iztērēta lieka nauda. Pasaulē lopu izcelsmei seko gandrīz nopietnāk nekā cilvēkam. Tos taču lieto pārtikā. Identifikācija ir arī paņēmiens, kā cīnīties ar kontrabandu un tiem, kas blēdās ar nodokļiem.
Vai jums nav neērti, ka kādreiz mēs linus eksportējām, bet tagad importējam? Rūpnīcu ar saviem liniem nodrošinām tikai par desmit procentiem. Ko darīs valdība, lai mainītu situāciju?
Arī pašlaik linus eksportējam, un «Larelini» ar vietējiem liniem tiek nodrošināti vairāk nekā desmit procentu apmērā. Latvijā linu audzētājiem ir lielas subsīdijas – 220 tūkstoši latu gadā jeb vairāk nekā 100 latu par hektāru. Eiropas Savienība Latvijas linu audzētājiem gatavojas piešķirt lielāku kvotu nekā pašlaik, un, ja nozarē redzēs perspektīvu, tā attīstīsies. Līdz šim ES linu audzētājiem maksāja lielākas subsīdijas nekā pārējiem, bet turpmāk par liniem maksās tikpat daudz, cik par graudiem.
Līdz šim Krājbankā subsīdijas saņēmu kā fiziska persona. Tagad izdots rīkojums, ka turpmāk tās bankās varēs iegūt tikai juridiskas personas. Tagad jāatver jauns konts, jāmaksā desmit latu, procenti par naudas pārskaitīšanu un vēl par konta apkalpošanu. Kas man paliek pāri no subsīdijām?
Arī nākamgad subsīdijas saņems tikai tie, kuri reģistrējušies kā nodokļu maksātāji un kuriem nav nodokļu parādu. Tas tādēļ, ka, saņemot subsīdijas uz konkrētu uzvārdu, nevis uz zemnieku saimniecību, bijušas domstarpības. Subsīdiju apjoms pret konta apkalpošanas izmaksām ir ievērojami lielāks, bet, ja kādam liekas, ka nav izdevīgi atvērt kontu, lai saņemtu subsīdijas, lai to neatver.
Kā jūs kā zemnieks domājat, vai akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielas iegādi ir pareizs?
Pasaulē ir divējāda pieeja – tirgot iekrāsotu degvielu bez akcīzes nodokļa vai saņemt akcīzes kompensāciju un brīvi iegādāties, kādu degvielu vēlas. Katrai ir savi trūkumi, bet es domāju, ka otrā sistēma ir labāka. Valdībai jārūpējas par to, lai zemnieki pēc iespējas ātrāk saņemtu akcīzes nodokļa kompensāciju. Šā gada pirmajā pusē gāja gludi, taču pēc tam pietrūka naudas, izmaksas aizkavējās. Izdarot budžeta grozījumus, nauda tika iedalīta papildus. Ceru, ka nākamgad lietas uz priekšu virzīsies ātrāk.
Mantoju vecāku zemi – 30 hektāru. Gribētu tos apsaimniekot, bet man nav līdzekļu. Esmu vērsusies vairākās bankās pēc kredīta tehnikas iegādei, bet to nesaņēmu. Ko man darīt?
Vai atmaksājas iegādāties tehniku, ja ir 30 hektāru zemes? Ja tā ir netradicionālā lauksaimniecība vai dārzeņu audzēšana, tad varbūt, bet, ja jūs vēlaties nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecību un ejat ar tādu biznesa plānu uz banku, visticamāk, ka kredītu nesaņemsiet. Iespējams, ka vajadzētu nomāt vairāk zemes, varbūt atmaksātos lietota un ļoti lēta tehnika vai arī pakalpojumi jāpērk. Bet varbūt vajag padomāt par zemes iznomāšanu vai pārdošanu, jo Mežotnē, kur ir jūsu 30 hektāri, zemes tirgus ir ļoti aktīvs.
Vai Zemkopības ministrija līdz gada beigām Jelgavas Cukurfabrikai pārskaitīs atlikušās divas trešdaļas no cukura eksportsubsīdijām?
Neesmu solījis, ka visas eksportsubsīdijas tiks saņemtas šogad. Pāri palikušo daļu varēs dabūt janvārī.
