Pievērsties patērētāju tiesību aizsardzības tēmai rosināja ar jelgavnieces Baibas Grīnas meitu veikalā «Beta» Pētera ielā notikušais gadījums.
Pievērsties patērētāju tiesību aizsardzības tēmai rosināja ar jelgavnieces Baibas Grīnas meitu veikalā «Beta» Pētera ielā notikušais gadījums. Izpētot likumdošanas aktus un aptaujājot amatpersonas, jāsecina, ka mūsu valstī pircējs joprojām ir neaizsargāts.
Veikals «Beta» atrodas blakus Baibas Grīnas mājai. Lai gan pircēju īsti neapmierina veikala šaurās un līkumotās ejas starp plauktiem, viņa tur iepērkas regulāri. Kādu dienu B.Grīnas septiņgadīgā meita veikalā pagriežoties netīšām aizskāra plauktā novietotās alkohola pudeles, tās nokrita zemē un saplīsa. B.Grīna, būdama godprātīga pircēja, pēc īsas sarunas ar pārdevējām un veikala īpašnieku, radušos zaudējumus – nedaudz pāri trijiem latiem – atlīdzināja. Tomēr rūgtums par bērnam nodarīto morālo kaitējumu, nedeva mieru, un Baibas kundze devās uz iestādēm, kas, viņasprāt, ir atbildīgas par kārtību tirdzniecības vietās. Arī «Ziņas» aicināja izteikties dažādu valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Valdis Dūms, Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās inspekcijas vadītājs:
«Noteikumu, kas tirdzniecības vietās reglamentētu, cik platām jābūt ejām starp plauktiem un kā jāizvieto preces, nav. Padomju laikos gan tas bija stingri noteikts. Pašlaik pastāv tikai celtniecības un sanitārās normas.
Darba inspekcija veikalos nekontrolē pircējiem radītos apstākļus, bet pārbauda, kā tiek ievērota darba likumdošana. Uzmanība tiek pievērsta arī pārdevēju darba drošībai, tomēr noteikumi vairāk regulē noliktavu, nevis veikalu darbu.»
Imants Kanaška, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs:
«Nekādi normatīvie dokumenti nenosaka, kādam veikalos jābūt eju platumam. Katrs īpašnieks pats cenšas ejas un atstarpes starp plauktiem veidot tik platas, lai kustība veikalā būtu raita. Ja rodas konflikts starp veikala vadību un pircējiem, tas jāatrisina, abām pusēm vienojoties. Katrs gadījums ir atsevišķi jāizvērtē, vai zaudējumi radīti apzināti, vai tā ir nejaušība. Un jāpadomā, kas uzņēmumam ir svarīgāk – radīt konfliktu un zaudēt pastāvīgu pircēju vai situāciju risināt citādi. Tā kā šajā gadījumā zaudējumi nebija radīti apzināti, varbūt lietderīgāk būtu bijis, ja saplēsto pudeļu vērtību norakstītu zaudējumos.
Ārzemēs tirdzniecības firmas plāno zagšanas un preču bojāšanas radītos zaudējumus, kas parasti tiek segti no uzņēmuma peļņas. Arī tur eju platumi starp plauktiem netiek regulēti, jo visu nosaka tirgus un pircējs. Ja pircējam veikalā nepatiks iekārtojums vai apkalpošana, viņš uz turieni vairs neies iepirkties. Veikali, kas pazaudē daudz pastāvīgo klientu, var bankrotēt.»
Airisa Lapiņa, Valsts sanitārās inspekcijas Jelgavas Kontroles un uzraudzības daļas vadītāja:
«Nekādi normatīvie akti eju platumu un preču izvietojumu veikalos neregulē. Sanitārās inspekcijas pārziņā ir higiēnas prasību ievērošana – pārtikas produktu derīguma termiņu, uzglabāšanas režīma, preču saderības, drošumu apliecinošu dokumentu, marķējuma un dezinfekcijas prasību kontrole. Katrs veikala īpašnieks pircējiem cenšas piedāvāt iespējami plašāku preču klāstu, tāpēc arī rodas šādas situācijas. Uzskatu, ka dažos veikalos vajadzētu būt ērtākai pieejai precēm, taču man kā amatpersonai nav tiesību uzstādīt noteikumus par eju platumu un preču izvietojumu plauktos. Sanitārās inspekcijas kompetencē ir raudzīties, kā tiek ievērota preču saderība un drošums, piemēram, preces nedrīkst atrasties uz veikala grīdas.»
Jelgavas Vides veselības centra (VVC) vadītāja vietniece Elvīra Brūvere:
«Tā kā notikusi funkciju pārdale starp Vides veselības centru un Sanitāro inspekciju, VVC vairs nav kontrolējoša iestāde. Pārbaudes veic Sanitārā inspekcija. VVC atzinums par gatavību sākt darbu vajadzīgs vienīgi no jauna atvērtajiem veikaliem, kad mēs pārbaudām veikalu telpu apdares un iekārtu atbilstību higiēnas prasībām. Tā kā tas notiek pirms preču izvietošanas, nereti gadās, ka plašs un pārdomāti izbūvēts veikals tiek pieblīvēts ar precēm, tādējādi pircējiem iepērkoties radot grūtības pārvietoties.»
Jelgavas Patērētāju interešu aizsardzības kluba vadītāja Tekla Žabova:
«Nav normu, kas regulētu eju platumu veikalos un preču izvietojumu, tāpēc pircējs ir neaizsargāts. Tirgotāji tajos grib izlikt ļoti daudz preču un novieto tās tik cieši, ka pircējiem nepārtraukti jāuztraucas, lai kaut ko neapgāztu. Saspiestība noteikti nenāk par labu pircējam. Patērētāju interešu aizsardzības klubs nav saņēmis daudz sūdzību par nejauši nogāztām precēm, taču atceros līdzīgu gadījumu universālveikalā «Rosme».»
