Bija ļoti vēls rudens. Vēl decembrī dārzā kā izbrīnījusies ziedēja kāda prīmula. Taču tagad ziedošu poda puķi labprāt redzam istabā uz galda.
Bija ļoti vēls rudens. Vēl decembrī dārzā kā izbrīnījusies ziedēja kāda prīmula. Taču tagad ziedošu poda puķi labprāt redzam istabā uz galda.
Arī gaviļniekam labprāt dāvinām nevis «izdzītu» Holandes rozi vai vairāk rudenim piemēroto sīkziedu krizantēmu, bet gan kupli ziedošu acāliju, maigo ciklamenu vai spožo prīmulu. Īpaši tāpēc, ka tepat audzētās puķes nopērkamas patiešām par saprātīgu cenu. Jelgavas veikalos mazu, pumpurotu acāliju var iegādāties pat par 80 santīmiem, bet par diviem latiem izdosies nopirkt ļoti skaistu ziedošu augu. Arī mājās puķu plauktā kāds augs pēkšņi apžilbina ar košu ziedu.
Ziemā telpās augiem ir nelabvēlīgi dzīves apstākļi. Priviliģētāk un labāk puķes jutīsies privātmāju vēsajās verandās vai tajos siltumtīklu apsildītajos dzīvokļos, kur, dārgi maksājot, termometra rādījums nav lielāks par 18 grādiem. Un, ja vēl telpā iespīd skopā ziemas saulīte, ir cerība, ka atraisīsies vairāk aizmetušos ziedpumpuru.
Taču, ja karstu un sausu dzīvokli vēl arī regulāri vēdinām, tā radot caurvēju, ilgi neizturēs ne grieztie ziedi vāzēs, ne ziedošie augi podā. Karstā gaisa un nepietiekamā apgaismojuma dēļ tie izstīdzēs, daļa ziedpumpuru sačervelēsies un nokritīs. Skumja perspektīva. Tāpēc jācenšas padarīt ziedošā auga uzturēšanās vidi tam kaut mazliet pieņemamāku.
Acālijas
Acāliju dzimtene ir Tālo Austrumu vēsie un mitrie meži, tāpēc tā labāk jutīsies telpās ar līdzīgu mikroklimatu.
Karstās un sausās telpās acāliju bagātīgi laista. Puķe ātri aizies bojā, ja tai iekaltēs sakņu kamolu. Tā dažkārt maldina ūdens, kas pēc puķes apliešanas ātri parādās poda paliktnī: iekaltētam augam starp podu un saknēm izveidojas sprauga.
Lai sakņu kamolu labi samitrinātu, reizi nedēļā acālijas podu līdz auga stumbram iemērc ūdenī (spainī vai lielākā bļodā). Pēc tam podiņu noliek uz paliktņa, piemēram, apgāzta šķīvja, un ļauj notecēt liekajam ūdenim.
Acālijām vislabāk patīk mīksts ūdens, ik pēc pāris nedēļām to var aplaistīt ar paskābinātu ūdeni (3 līdz 4 g citronskābes uz 1 l ūdens).
Ziedošu augu nedrīkst apsmidzināt, jo tad ziedi kļūst plankumaini.
Citviet literatūrā ir norādīts, ka ziedoša acālija jāmēslo, lai atvērtos visi pumpuri, taču firmas «Dārzs» acāliju audzētāja ar lielu pieredzi Hermīne Freimane uzskata, ka to darīt nevajag.
Lai augs izskatītos glītāk, savlaicīgi noņem noziedējušos ziedus un nokaltušās lapiņas, bet pēc noziedēšanas tā dzinumus mazliet saīsina. No katra apgrieztā zariņa attīstīsies divi līdz četri jauni dzinumi, un, ja acāliju labi kopsiet un mēslosiet no marta līdz jūlija beigām, tā bagātīgi uzziedēs atkal.
Ciklamenas
Ciklamenas jeb Alpu vijolītes ir prīmulu dzimtas augs. To dzimtene ir Centrālās Eiropas dienvidu un Vidusjūras kalnienes, Mazāzija. Ciklamenas ir daudzgadīgs augs. Sastopamas lielziedu un miniciklamenu sugas, kuru ziedi pat smaržo. Ciklamenu krāsas – balta, rozā, laškrāsa līdz pat tumši sarkanai.
Ciklamena nav izņēmums. Arī tai patīk vēsas un mitras telpas, īpaši tādas, kuras apsilda ar krāsni, bet nepatīk caurvējš.
Vēlams Alpu vijolīti nopirkt tās ziedēšanas sākumā, tad krūmiņš priecēs pat vairākus mēnešus.
Ja ciklamenai ir daudz ziedpumpuru, to mēslo vienreiz nedēļā ar ziedošām puķēm domātu pilnmēslojumu. Ja zied pēdējie ziedi, mēslot vairs nav vērts.
Tā kā puķei ir kupls lapu vainags, tā patērē daudz ūdens. Tas nozīmē, ka augsnei jābūt mitrai. Taču jālaista uzmanīgi, jo gums no pārmērīga mitruma ātri sāk pūt.
Novītušās vai nokaltušās ciklamenas lapas un ziedi jānorauj ar asu rāvienu.
Ciklamenas reizi mēnesī var aplaistīt ar skābenu ūdeni (1 līdz 2 g citronskābes uz 1 l ūdens).
Hipeastri
Hipeastrus bieži jauc ar amariļļiem. To dzimtene ir Dienvidamerikas tropu un subtropu apgabali.
Ja vēlas, tos var izaudzēt no sēklas, tikai tad līdz uzziedēšanai būs jāgaida pieci gadi. Ziedu apputeksnē, ziedputekšņus uztriepjot drīksnai. Vairāk par vienu sēklas bumbulīti audzēt nevajag, un nogatavojušās sēkliņas uzreiz izsēj.
Hipeastrus nav ieteicams stādīt pārāk lielos podos, tad puķe paliek «slinka» un var neuzziedēt.
Auga sīpolu iestāda augsnē tā, lai puse no sīpola atrastos virs zemes, un noliek gaišā un siltā vietā. Augu laista, un vidēji pēc piecām sešām nedēļām tas uzzied.
Klīvijas
Arī klīvijas ir amariļļu dzimtas augi no Dienvidāfrikas. Telpās audzē Mīnija klīviju. Tie ir daudzgadīgi un mūžzaļi augi, apmēram 60 cm augsti. Uz viena ziedneša ir pat 18 oranždzeltenu ziedu. Klīvija ir pieticīgs augs un var ziedēt pat piecas reizes gadā. Taču tām nepieciešama pēc iespējas gaišāka vieta. Ziedēšanas laikā augus nevajadzētu grozīt un mainīt poda atrašanās vietu.
No oktobra līdz decembrim klīvijas nemēslo un samazina laistīšanu – augam ir miera periods. Tad pamazām atsāk laistīt vairāk, taču, pārmērīgi laistot, ziedpumpuri var neiznākt virs lapām.
Klīvijas labāk zied, ja podā augs ir saaudzis ciešāk.
Pateicos par sadarbību firmas «Dārzs» zinošajiem un atsaucīgajiem puķkopjiem.
